| Pasaka par to, kā būt labam |
[Aug. 12th, 2008|12:19 am] |
Reiz Ādams mēģināja noglāstīt Ievu.
"Kāpēc tu tā dari?" Ieva nesaprata.
"Es gribu būt labs," Ādams teica.
"Bet kas man ir jādara, lai es būtu laba?" jautāja Ieva.
"Es nezinu," atzinās Ādams, "varbūt pajautā Dievam?!"
"Kas man jādara, lai es justos laba?" Ieva jautāja Dievam.
"Tev jāļauj Ādamam sevi glāstīt," atbildēja Dievs.
Šovakar nelasīju Bībeli. Ziniet reizēm lasu - paņemu, atšķiru un izlasu kādu gabaliņu, kur atšķirās. Kaut kas līdzīgs horoskopiem - tas sakritības spēks un nejaušības princips, kas asociē pašreizējās sajūtas. Subačs un Rubenis ir saveidojuši ko pagalam līdzīgu; pasaka par to, kā būt labam ir tieši tik ļoti īsta, ka nākas klusi pasmaidīt. |
|
|
| |
[Aug. 12th, 2008|12:13 pm] |
Tiko debesis virs Rīgas centra šķērsoja kas baiss. Pēc skaņas kā tās reaktīvās lidmašīnas, kuras sprāgst-bumbas pārvadā. Palika bail, ja godīgi. Pirmo reizi tā pa īstam palika bail visa šī Gruzijas konflikta iespaidā.
Vakar atcerējos, ka vienmēr mani nav pametusi doma, ka mēs esam tā paaudze, kas sagaidīs pasaules galu. Man šķiet, ka daļēji viņš tuvojas - mēs esam tuvu. Un tās cilvēcīgās un visapkārtesošās bailes šo situāciju padara vēl drūmāku, vēl nomācošāku un ļaunuma vēstošāku kā jebkad. |
|
|
| |
[Aug. 12th, 2008|09:04 pm] |
Kaimiņi vāra zapti. Saldenā smarža plūst iekšā pa atvērto logu & patīkami kņudina degunu.
Rudens tuvojas. |
|
|
| |
[Aug. 12th, 2008|11:09 pm] |
|
Jau vairākas dienas sajūtu brīvības smaržu. Tādu kā tiko pļautai zaļai zālei vai rudenī kritušiem āboliem. Vienkārši tā - dzīvo un smaržo savu brīvības sajūtu. Reibina. |
|
|
| |
[Aug. 12th, 2008|11:22 pm] |
|
Vīna un vasaras savstarpējās iedarbības dēļ, piektdien sauso sarkano biju ielikusi ledusskapī iesāktu un aiztaisītu ar korķi. Tagad ir patīkami ar katru mirkli aizvien vairāk un vairāk izjust garšu nianses, vīnam atsilstot. Šis ir maigs, tumši sārts un biezs, uz Shiraz vai Malbec pusi.. bet nē - Merlot, ar savu tipisko Merlot maigumu un sātīgumu. Gara acīm redzu, ka šis ir kā vijīgs audums, kura purpursārtā krāsa iegrimst auduma faktūrā. Man reiz teica, ka vīns ir Dievu dzēriens, ja to bauda un izsmaržo. Šovakar nez kāpēc, šim teicienam gribas piekrist. Laikam biežāk būs jāliek sarkanvīns ledusskapī, pretēji visiem vīnu likumiem - sasilstot tas atklāj sevi no jauna un atkal no jauna. |
|
|