Nav nekā tāda īpaša. Atgriežoties mājās. It kā es nemaz nebūtu bijusi prom.
Pa ceļam Alfā nopirku violetus cimdiņus. Vienkārši gribējās kaut ko nopirkt, un cimdiņi bija pašā kaudzes aukšdaļā pa kādiem trīsdesmit ar kaut ko santīmiem.
Nav nekā tāda īpaša. Pēc vairākiem gadiem atgriežoties mājās. Es izkāpju no autobusa, diena ir pelēka, un tās vaibstus aizvien iezīmē nu un? izteiksme. Tā ir šīs zemes vadlīnija. Es nemaz neesmu novecojusi. Vai mainījusies. Laiks no manis ir kā izgriezts ar smalku ķirurģisku instrumentu, un šuve pa vidu ir delikāti gandrīz nemanāma.
Kad apguļos aukstā gultā jau pavēlu naktī un ieraduma pēc ieslidinu plaukstu sev starp kājām uz pavisam īsu mirkli, es zinu, ka gulēšu ciešā, tukšā miegā.