|
No grāmatas, kurā vislabākās bija piezīmes lappušu malās
\
Es kategoriski iebilstu pret apzīmējumu ‘krāmi’. Neviens saprātīgs cilvēks nesauks par ‘krāmu’ īstu mandrila galvaskausu, vairākas ‘juju’ lelles un ārkārtīgi interesantu alus kausu, no kura dzeršanas laikā skanēja ‘Dievs sargi Karali!’
Dž.D
Mana sieva nekad tā arī neapguva dzīves filozofiju – atstājot kaut ko nepadarītu, notiks viens no diviem: vai nu darāmais vispār zaudēs nozīmi, vai arī kļūs tik neprātīgi svarīgs, ka ar to nākas tikt galā. Šim otrajam gadījumam cilvēks ir sagatavots tieši tādēļ, ka ir atpūties pa to laiku, kamēr pieaug nozīmīgums.
Dž.D
Pa to laiku man apritēja 21 gads un vairs nebija vajadzīga tēva piekrišana laulībām, taču Džerijs joprojām bija stingri apņēmies atrast jelkādu darbu.
Tipisks topošās sievas sindroms. Atrast darbu man nebija ne mazākās vēlēšanās, ja vien no tā varētu izvairīties. Dž.D
Vēlāk es uzzināju, ka visas viņas mīļākā dēla iepriekšējās draudzenes bijušas blondas zilactiņas – “kā govis”, Darela kundze paskaidroja – un doma par kādu no tām vedeklas lomā iesvēlusi viņā pilnīgas šaušalas.
Kaut kāda sev vien zināma iemesla dēļ māte visas tās izmeklēti izsmalcinātās, ēteriskās sievietes, kuras tiku vedis mājās, uzlūkoja ar zināmām aizdomām. Turpmākie notikumi pierādīja, ka pret brunetēm viņai būtu vajadzējis vērsties ar vēl jo lielāku piesardzību. Dž.D
Darels izskatījās pavisam glīts un kārtīgs, un – pilnīgi neiedomājami – bija pat nospodrinājis kurpes.
Šāda veida nekrietnas piezīmes veido kaitīgu augsni jebkurai laulībai. Iestarpinājums par to, ka es nekad netīru kurpes, ir pilnīgi maldīgs. Lai to pierādītu, varu uzrādīt savu dienasgrāmatu, kurā norādītas tās dienas, kurās togad spodrināju kurpes. Tādi ir tie laulības dzīves prieki: daži sīki olīši kā priekšvēstneši tai kritikas un nosodījuma lavīnai, kurai grasāties sevi pakļaut. Dž.D
- Nu jau ir par vēlu, - viņš teica, - esmu tevi sagūstījis.
Nevēlēdamies būt neveikls un vienmēr būdams gatavs atzīt, ka atmiņa var mani pievilt, es tomēr vienmēr biju stingri pārliecināts, ka toreiz teicu: “Nu jau ir par vēlu. Tu esi mani sagūstījusi”. Dž.D
- Es nevēlos nesaprātīgu jaunkundzīti bez smadzenēm – Darels paziņoja, - bet gan vecāku sievieti, kura zina, ko dara, un uz kuru var paļauties, kura ierastos katru dienu un, kas vēl svarīgāk, pieskaņotos manām neprātīgajām darba metodēm – vārdu sakot, man vajadzīga svētā.
Šeit fakti ir mazliet nepareizi izklāstīti. Īstenībā es vēlējos slaidu un ārkārtīgi izskatīgu blondīni, kas mierinātu mani sakarā ar neveiksmīgo laulību, bet tam nebija lemts piepildīties. Dž.D
Godīgi atzīšos, ka laikam gan nekad vēl nebiju satikusi cilvēku, kas tik pilnīgi neinteresētos par naudu, un man ar vislielākajām grūtībām izdevās pierunāt Sofiju pieņemt algu, kas kaut aptuveni atgādināja iztikas minimumu.
Džekija neņēma vērā manu ierosinājumu lūgt Sofiju strādāt bez maksas, kaut man pašam tā likās visvienkāršākā izeja no šā strupceļa. Dž.D
Mēs nolēmām vērsties pie dažādiem rūpniekiem un lūgt viņu atbalstu – ne finansiālu, bet materiālu, solot nodrošināt publicitāti apmaiņā pret viņu ikdienas vajadzībām nepieciešamo ražojumu izmantošanu. Tika uzrakstīta pamata vēstule, un, par spīti Sofijas (sekretāres) tieksmei atsaukties uz Džeralda Darela daudzajām tuberkulozes lēkmēm un pārliecināt vēstules saņēmēju, ka viens no ceļojuma galvenajiem mērķiem ir savākt materiālu jaunai žūpošanai, atsaucība bija milzīga.
Tolaik viņa rakstīja vēstuli arī tualetes piederumu ražotājiem un lūdza piešķirt gan dezinfekcijas līdzekļus, gan tualetes papīru, un līdztekus visam citam cieši apsolīja apgādāt sponsorus arī ar fotogrāfijām, kurās redzama viņu ražotās produkcijas izmantošana lauku apstākļos. Dž.D
Laikā, ko pavadīju operāciju zālē, Džerijam bija atļauts stāvēt man līdzās. Viņš tur gluži bāls nostāvēja visu laiku, turēdams manu roku, un esmu pārliecināta, ka biju par visu šo jezgu satraucies krietni vairāk nekā es pati.
Patiesībā es tobrīd centos atcerēties, vai neesam izlaiduši kādu viņas dzīvības apdrošinājuma maksājumus. Dž.D
Mūsu viesnīca likās atrodamies visas ķīniešu sabiedrības aktivitāšu centrā, tāpēc es neapdomīgi piedāvājos sēdēt ar muguru pret istabu un šādā veidā devu visiem trim vīriešiem iespēju apveltīt mīlas pilniem skatieniem ikvienu ķīniešu skaistuli, kura ienāca pa durvīm.
Es nekad mūžā neesmu veltījis nevienai sievietei šādus skatienus. Varbūt reizēm pamirkšķinu vai nejauši nometu maku, bet ne jau ko tādu. Dž.D
Vēl Kualalumpurā vīriešus apbūra daudzie masāžas saloni, kuri, kā mums tika stāstīts, patiesībā ir tikai citā vārdā nosaukti priekanami. Tomēr nekādi pamudinājumi nepiespieda nevienu no viņiem par to pārliecināties.
Pilnīgi un absolūti meli. Dž.D
Mēs negribīgi šķīrāmies no Losinglesas un Būtiem, vezdami savu raibo radījumu kolekciju uz galvaspilsētu.
- Vēl tikai viena maza problēma, Džerij, dārgumiņ: kur mēs visus šos dzīvniekus turēsim, iekams varēsim nosūtīt tālāk?
- Ak, neraizējies, es vienkārši palūgšu padomu Gibsa kungam no vēstniecības.
Neredzu neko smieklīgu savā pārliecībā, ka britu vēstniecība jebkurā pasaules malā ir radīta vienīgi ceļojošu dzīvnieku vācēju vajadzībām. Mana pieredze liecina, ka parasti gan vēstniecības šajā jautājumā nav ar mani vienisprātis, bet tas tikai apstiprina manu pārliecību, ka mūsu valsts ārpolitika būtu nopietni jāpārskata. Dž.D
|