| Tik jauna un jau tik ļauna!:) |
Mar. 10th, 2004|11:54 am |
Naktī kā sāku, tā tagad nevaru beigt domāt par to, cik viss ir relatīvs, jeb precīzāk, kā lietas un notikumi spēj mainīties, ja uz tiem paskatās no citas puses vai kontekstā ar citām lietām. Nu, piemēram, mans darbs un mani "sasniegumi" 25 gados. Zināmi iemesli un zināmi cilvēki man ir likuši justies ar savu CV neapmierinātai un tas mani ir dzinis cīņās ar sevi, pie tam uzreiz zinot, ka būšu zaudētāja, jo iespējas ir tādas, kādas ir.
Bet tad pēkšņi tu satiec kādu cilvēku, kuram ir gadu vairāk kā tev un viņš uz tevi paskatās, paklausās un jūtās mazs. Un es pēkšņi jūtos vainīga par to, ka esmu radījusi kompleksus vai ko tml. citam. Par to ka es esmu tāda, kāda esmu.
Un tā rezultātā nākas saprast = Jo raudi vai smejies, uzvaras nav lielas vai mazas. Uzvaras ir uzvaras.
Pats vari sevi noliegt. Pats vari sevi celt.
P.S. joprojām vislabāk domas raisās vannā.
P.S.S. Meklēju mazu nēģerzēnu, kurš prot konspektēt manu bezjēdzīgo domu plūdumu un tā.:) |
|