|
Aug. 2nd, 2007|11:07 pm |
Esmu pieradusi lielos daudzumos ēst arbūzu - cauru dienu, praktiski no viņa vien varētu pārtikt. Bet nu ir skumjas dienas, kad arbūzs ir jau beidzies/ vēl nav atvests un nākas ēst ko citu. Un organisms, viltīgais, pieradis pie daaaauuudz šķidruma, sūta man nemitīgas slāpes. Visu laiku gribas dzert.
Bet nu jau arbūzs mājas un viss notiek..:) cik maz man vajag laimei. |
|