| nuuuu veciit... |
[Aug. 26th, 2003|01:48 pm] |
... Jo grūtāk man ir rakstīt, jo vairāk aug mana drošsirdība (un tieši tas mani pasarga no pedantisma, kurā es katrā ziņā ieslīgstu); man ir tik daudz darba plānu, ka to pietiks līdz mūža galam, un, ja arī dažreiz uznāk rūgti brīži, kad es vai kliedzu aiz dusmām, asi izjuzdams savu bezspēcību un vājumu, toties ir arī citādi brīži, kad ir grūti valdīties aiz prieka; mani pilda kaut kas dziļš un tik pārmērīgi saldkaisls, kas laužas uz āru trauksmainām strūklakām kā pašas dvēseles izverdums. Es jūtos pacilāts un apreibis pats no savas domas, it kā manī būtu atvēries kāds iekšējs vēdlodziņš, pa kuru ieplūst siltas smaržas. Es nekad nekur tālu netikšu, es zinu visus savus trūkumus, bet uzdevumu, kuru esmu sev spraudis, paveiks kāds cits.
Kad es pieeju pie kādas situācijas, mani jau iepriekš pārņem riebums par tās vulgaritāti, es nedaru nekā cita kā vienā gabalā izdalu mēslu porcijas. Nākamās nedēļas galā ceru tikt līdz savas lauksaimniecības izstādes vidum.
Gistavs Flobērs |
|
|
| ups:D |
[Aug. 26th, 2003|04:59 pm] |
"Sievietes veeleeshanas ir Dieva veeleeshanas!"
Pamaniiju, ka man kaadreiz kaads puisis ir rakstiijis shaadus vaardus...
EUUUU... COME BACK..:)))) |
|
|