| |
[Jun. 10th, 2003|05:25 pm] |
Vienu dienu viņi sit čigānus, un tu aplaudē, jo tie jau ir «slaisti, zagļi un narkotiku tirgoņi».
Otru dienu viņi sit žurnālistus, un tu aplaudē, jo tie jau ir «deģenerāti un lētu sensāciju meklētāji».
Citu dienu viņi sitīs antiglobālistus (ebrejus, kreiļus, ventspilniekus, krišnaītus, lesbietes, smēķētājus, skeiterus – vajadzīgo pasvītrot), un tu aplaudēsi, jo tie jau nav cilvēki. Tie ir citādi, ne tādi kā tu.
Kādu dienu viņi sadomās sist tevi, un vairs nebūs neviena, kas par tevi iestātos. Visi aplaudēs, jo būs pieraduši, ka katru dienu kādu sit.
Tas arī viss. Labi zinu, ka šis stāsts nav oriģināls, taču sišana jau nav vienīgais «jauno laiku» vieplis, kas pārāk uzkrītoši atgādina trīsdesmito gadu Vāciju. Pārlasiet «Vēstnieka Doda dienasgrāmatu».
(es ceru, ka Beregu man piedos, senu chatistu vaardaa...) |
|
|