Bušelis zinību

Drīz pēc tam, kad bijām iekārtojušies zemeņsārtajā villā, māte nosprieda, ka es esmu atstāts savā vaļā un man nepieciešams iegūt kaut kādu izglītību. Bet kā to panākt nomaļā Grieķijas salā? Kā parasti, kad radās problēma, visa ģimene ar sajūsmu ķērās pie tās risināšanas. Katram bija savs viedoklis par to, kas man būtu vislabākais, un savu uzskatu tas aizstāvēja ar tādu dedzību  ka ikviena diskusija par manu nākotni parasti noveda pie skandāla.

-    Viņam vēl laika gana, lai mācītos,  - Leslijs paziņoja. -  Lasīt taču viņš prot, vai ne? Es varu viņam iemācīt šaut, un, ja mēs nopirksim laivu, varu iemācīt burāt.

-    Mīļais, bet no tā viņam turpmākajā dzīvē nudien nebūs liela labuma, - māte aizrādīja un nedroši piebilda, - ja vien viņš negrasās iestāties tirdzniecības flotē vai tamlīdzīgi.

-    Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai viņš iemācītos dejot, - Margo teica, - citādi viņš izaudzis kļūs par nerunīgu pintiķi.

-    Jā, mīļā, bet to viņš var apgūt vēlāk. Viņam jāiegūst priekšzināšanas tādās nozarēs kā matemātika un franču valoda... un viņa pareizrakstība ir šausmīga.

-    Literatūra, - Larijs ar pārliecību sacīja, - tieši tas ir svarīgākais – labas, pamatīgas zināšanas literatūrā. Pārējais sekos gluži dabiski. Es vienmēr rosinu viņu lasīt labas grāmatas.

-    Bet vai tev nešķiet, ka Rablē viņa vecumam ir mazliet par nopietnu? – māte bažīgi noprasīja.

-    Jaukas, pieklājīgas izpriecas, - Larijs bezrūpīgi atteica. - Ir svarīgi, lai viņš jau tagad pareizi izprastu seksu.

-    Tu esi kā apsēsts ar to seksu,  - Margo klīrīgi aizrādīja, - lai par ko mēs arī runātu, tev vienmēr jāpāriet uz to.

-    Viņam vajadzīga veselīga dzīve brīvā dabā. Ja viņš iemācītos šaut un burāt.. – Leslijs iesāka.

-    Ak, beidz jel runāt kā bīskaps.. tūlīt tu vēl ieteiksi aukstas peldes.

-    Tava nelaime ir tāda, ka savā sasodītajā augstprātībā tu uzskati sevi par visgudrāko un pa neieklausies citu viedoklī.

-    Nezinu gan, vai var prasīt , lai uzklausu tik aprobežotu viedokli kā tavējais.

-    Nu, nu strīdēties nav jēgas, - māte iejaucās.

-    Bet Larijs ir tik sasodīti nesaprātīgs!

-    Tas man patīk! – Larijs sašuta. – Es šajā ģimenē esmu vissaprātīgākais.

-    Jā, mīļais, bet strīdēšanās problēmu neatrisinās. Mums vajadzīgs kāds, kas varētu Džeriju mācīt un rosinātu attīstīt viņa spējas tādos virzienos, kas zēnu interesē.

-    Izskatās, ka viņu interesē tikai viens, - Larijs sarūgtināts konstatēja, - un tas ir neprātīgs dzinulis piebāzt visas malas ar dzīvu radību. Nedomāju, ka uz to viņu nepieciešams vēl arī rosināt. Dzīve jau tāpat ir briesmu pilna... Vēl šorīt pat, kad gribēju aizsmēķēt cigareti, no kastītes izlidoja sasodīti milzīga kamene.

-    Man tas pats atgadījās ar sienāzi, - Leslijs drūmi piebilda.

-    Jā, es domāju, ka tam jādara gals, - Margo piekrita. – Es atradu ārkārtīgi atbaidošu burku, kurā kaut kas locījās, - un nekur citur kā uz  tualetes galdiņa.

-    Nabaga zēns, viņš negribēja nekā ļauna, - māte nomierinoši teica – viņu tas viss ļoti interesē.

-    Es neiebilstu pret kameņu uzbrukumiem, ja tam nākotnē būtu kāda nozīme, - Larijs piezīmēja. – Bet tā ir tikai aizraušanās.. līdz četrpadsmit gadu vecumam tā būs pārgājusi.