urn:lj:klab.lv:atom1:fleetfoxlidmašīnītelidmašīnītelidmašīnītesiggystardust@inbox.lvlidmašīnīte2009-10-13T09:04:32Z2009-10-13T09:04:32Zkuš. kuš.urn:lj:klab.lv:atom1:fleetfox:265572009-10-13T11:59:002009-10-13T11:59:002009-10-13T09:04:32Z2009-10-13T09:04:32Zguļus stāvoklī, kaut kā.. pamazītēm.. <br />ar to celšanos var jau būt, ka nesteigties.. nesasteigt.. apdomāt, kā celties. <br />baltus gulbīšus gribas. <br /><br />sāpīgs tas mirklis, kad no rīta izslēdz pilsētā gaismas, kaut kā vējš asāk noberž un noskrien, un nolaiza, bet man ir skaisti, jums ir skaisti. <br />drīz jau varēs dejot! <br /><br />balti gulbīši nāk..<br />ja tikai radiatori nerunātu.Viss, kas bija, bij no tīra vēja. Ne tev manis, ne man tevis vajadzēja.urn:lj:klab.lv:atom1:fleetfox:263642009-08-10T16:58:002009-08-10T16:58:002009-08-10T14:00:42Z2009-08-10T14:00:42Z<p>Rīt mēs iesim skaitīt autobusus. Vai tad tu maz atceries, kas ir manas bijušās cigaretes. </p>
<p>&nbsp;</p>
<p><em>čukstiņš: tu vari sadedzināt, tu vari ienīst, tu vari nemīlēt, bet vai tu vari mani aizmirst?</em></p>
<p><em>Irēna: nē. glāsts uz glāsta. stāsts uz stāsta. lietas kas saārda, un glāsta..glāsta.. /16.12.2008./</em></p>
<p style="MARGIN: 0cm 0cm 0pt" class="MsoNormal"><span style="FONT-FAMILY: &#39;Calibri&#39;, &#39;sans-serif&#39;; FONT-SIZE: 11pt"><?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" /><o:p></o:p></span>&nbsp;</p>
<p>&nbsp;</p>"es lidoju"urn:lj:klab.lv:atom1:fleetfox:257562009-08-08T21:59:002009-08-08T21:59:002009-08-08T19:03:46Z2009-08-08T19:03:46Z"Ķep, mīļais, šodien virs ādažu lidlauka nodibināju akciju "pret gravitāti". Pievienosies? Kam gan tagad patīk pa zemi blandīties, labāk mākoņos lidināties (izmantojot jebkādus līdzekļus ;)), ne?"<br /><br />Mana meitene izskatās pēc Kobeina, es jutu vajadzību pēc sava magoņu lauka, pēc tevis, G., te ir Viktorija (ar krunciņām ap acīm), kaut kā viss lido apmēram turp, kurp tam jālido. "Kas, pie velna, ar tevi notiek?", vakardiena slēgta. Neredzēji? <br /><br />Jauns sākums varētu izdoties. Es šovakar neraudāšu, vai ne?urn:lj:klab.lv:atom1:fleetfox:249532009-05-22T07:30:002009-05-22T07:30:002009-05-22T14:40:56Z2009-05-22T14:40:56ZReti kurš zin, bet man darba dienās trūkst viņa. Mana 21. autobusa zēna ar matiem pār karstiem, mulstošiem vaigiem un sakniebtām lūpām.<br /><br />Un hiacintes. Kurš tās skaus trausli, ar pelēkām rokām? Ja nogurstu, uz ielas palieku, un uz tuneli eju, lai satiktu.. Vēstuli ar samirkušu elpu, kas vēsta - esmu un nāku.<br />Uzrakstiet rindiņu uz papīra. Iedomājieties, cik tas daudz.<br /><br />Pat ceriņi nomestie maijā slapjā, tveicīgā atspirgst.<br />Prom nē, palikt, smieties, mīļā bohēma. Basas! Pēdas ir basas!urn:lj:klab.lv:atom1:fleetfox:247682009-05-17T20:09:002009-05-17T20:09:002009-05-17T17:14:38Z2009-05-17T17:14:38ZTu, tu (vai kā tevi sauc?), sāc nākt ik dienu. Bez balss, smaržojošs, uzbudināts, stipri vējains. Kā lietus, kā oļi, kā ceļmallapas uz asiņainiem ceļgaliem, ko liek. <br />Pakrist viegli. Nokrist - vieglāk.<br />Bet cik ilgi.. kā, cik viegli piecelties?<br /><br />Es smejos kā zari, kā aronijas spurainas, kas savelk mēli kāpuram līdzīgā čokurā, paklūpu. <br />Un pakrist tā, zem slapja asfalta, nakts asfalta, ir smalks, sen zināms noslēpums, kas manās greizajās kājās iešķērēts.<br />Tā nav pērļu pilna svētdien (vai kas tā ir par dienu, ja man nav vārda?) (un tev arī ne)<br />Diena, kas neietilpst nevienā, plīvo kaut kur pie restēm, no mežģīnēm tītām, restes tikpat īpašas, cik mūsu pēdas un rievas papēžos. <br /><br />Slima un gultā līdz pēdējam īkšķim, galva dun pie loga stikla un sanāk sāpēt īpaši tad, kad ārpus durvīm gari mati glauž takas un piesmej visu pasauli, ārprātīgo, ārprātīgo, tāpēc ka ārprātīga <br />Tu esi labs.urn:lj:klab.lv:atom1:fleetfox:243942009-05-13T18:46:002009-05-13T18:46:002009-05-13T16:25:19Z2009-05-13T16:25:19Z<p><em>..dzīvē, kuru paši dzīvojam, bet nepiedzīvojam.</em></p>
<p>Viss ir tik sarežģīti, man vajag, ai, man vajag.. Kā gribētu es būt vienkāršāks cilvēks. </p>
<p>Nekad neatgriezties vairs no palodzes un segas, un mazlietiņ, jā.</p>
<p>Vai es par sevi vēl nenojaušu?</p>rīt ir 11. maijsurn:lj:klab.lv:atom1:fleetfox:242352009-05-10T15:53:002009-05-10T15:53:002009-05-10T12:57:22Z2009-05-10T12:57:22Z<p>Tagad ir vieglāk - raudu aiz saulesbrillēm. Sanāk jau brīvdienās mazuliet paglāstīt naidu un palolot klēpī, bet mans klēpis tik nepastāvīgs kļuvis un sāpīgs, ka es vairs nesēžu un tikai staigāju un staigāju - līdz Mangaļsalas pludmalei, atpakaļ, sēžu bibliotēkās, kafijas un grāmatas, tēja un miers, cilvēki.. <br>Ar manām rokām nekas nemainās - es vairs neko nevaru nogriezt. Cik skaists ir mans bezspēka stāvoklis. Smaržojošs pēc eļļas pasteļiem. Vismaz daži tā skatās, un es lasu viņiem acīs. Nekad nebiju skatījusies cilvēkiem acīs tik bieži. Uz ielas, kad eju garām. Un apsolu kādam, ka uzrakstīšu grāmatu "Jāņa salauztais gurns un darbadienas draugi". </p>
<p>Izlasīju "Rolling Stones" biogrāfiju atkal no cita skatpunkta. Un atkal sapratu, ka es aizskrienu garām spēlējoties, rakstot un draudzējoties ar izdomātajiem. Un nu es daudz vairāk rakstu dzeju, pretīgu, ar parasto, bezspersonisko zīmuli neaptveramā laikā (es pārāk daudz elpoju, līdz vairs nesaprotu, kas ir kas un kas esmu es, absurdais es), no rīta, kad gribu saprast dzejas rindas, es nespēju izburtot neko. Tas ir tas mans mazliet atrastais liktenis? </p>
<p><em>Jo tev ir piesmakušas lūpas un elpot tevi kā vielu <br>Pagalam radioaktīvu<br>Man kauns</em></p>
<p><em>Mums bail iet līdzi savām domām. </em></p>
<p>Tikai atliek atcerēties - flower power. Plakāti, cita saule, bet vai cita pasaule? Drīz tas viss beigsies, lai sāktos no jauna, bet tad jau es būšu.. hm? Džinsa šortos. Dzejnieks džinsos. </p>
<p><em><br>&nbsp;</p></em>urn:lj:klab.lv:atom1:fleetfox:233042009-03-22T02:25:002009-03-22T02:25:002009-05-12T03:53:27Z2009-05-12T03:53:27Z<span style="font-style: italic;">Just one look into your eyes </span><br style="font-style: italic;"><span style="font-style: italic;">One look and I'm crying </span><br style="font-style: italic;"><span style="font-style: italic;">'Cause you're so beautiful.</span>urn:lj:klab.lv:atom1:fleetfox:231662009-03-20T09:56:002009-03-20T09:56:002009-05-12T03:53:36Z2009-05-12T03:53:36ZPiespied podziņu, un mana saule nodzisīs. Decembrī ikreiz, kad varēju, staigāju ar baltu, atirušu lentu matos. Beidzot man atkal sāp rokas, un es dumji skatos uz saviem kontaktiem un saprotu, ka nav.. Neviena pa īstam. Es neleju tēju uz klavierēm, es tikai gribu, lai viens no maniem diviem draugiem domās nenopūšas un ir priecīgs, un varbūt pat staro, un varbūt pat skan kā zvaniņi, kad mēs vasarā ejam pār lauku, un mūsu muguras smiltīm nobirušas, un tad mēness skatiens naktīs, zālē, sienāžu pilnā, tīra tās nost un tā pirksti ir kā.. Kā.. <br>urn:lj:klab.lv:atom1:fleetfox:224002009-03-16T09:31:002009-03-16T09:31:002009-05-12T03:53:45Z2009-05-12T03:53:45ZIešu mājās un priecāšos, ka ir tik tālu jāiet, kamēr nodilst papēži un pārplīst pēdējā āda. Lieliski izdomāt, pārdomāt, sadomāt visu un saprast, cik gan ilgi man jāsmejas, lai es sāktu raudāt.urn:lj:klab.lv:atom1:fleetfox:221542009-03-16T06:46:002009-03-16T06:46:002009-05-12T03:53:53Z2009-05-12T03:53:53ZMan vajadzēja izsaukt to sasodīto palīdzību. Vajadzēja, bet es to neizdarīju. Nekad nedaru. Sēžu šūpolēs, krītu, laužu kājas, bet, nē.. nedaru. <br>urn:lj:klab.lv:atom1:fleetfox:217922009-03-15T07:25:002009-03-15T07:25:002009-05-12T03:54:06Z2009-05-12T03:54:06Z<span style="font-style: italic;">Es tevi gribu tikai atcerēties<br>
ar savu nepareizo atmiņu,<br>
kas slikto nemaz nevar izturēt,<br>
kas neatceras logā sviestos akmeņus.<br>
Bet tu par tuvu. Un ir fokusā<br>
ikviena vienaldzībiņa un vēsums.<br>
Var neredzēt. Bet tur jau ir tas joks,<br>
ka es pat tumšā naktī akls neesmu.<br>
Mēs būsim. Paliksim un mainīsimies<br>
ar bijušajā dažreiz mestu skatu.<br>
Es gribu aizmirst visas, visas vainas<br>
un iznīcināt tās ar attālumu.<br>
Tie nebūs meli - slikto neredzēt,<br>
jo visa tava būtība ir tīra, - <br>
ar ikdienu un sīkumiem - tā berze<br>
pie tavām skrambām vainojama ir. <br>
Tu vari mani vainot vājumā,<br>
ka es no grūtā ķepurojos lēti,<br>
bet tu jau zini - citu māju nav,<br>
es tikai gribu tevi atcerēties.&nbsp; <font size="1">/O. V./</font></span><br><br>Tagad tevi biežāk sapņos redzu un uzzīmēt varu. Tagad tev ir zeltaināki mati un tikpat mīļas lūpas, nenosalušas, un visas manas zvaigznes krīt.<br>urn:lj:klab.lv:atom1:fleetfox:215002009-03-12T10:30:002009-03-12T10:30:002009-05-12T03:54:52Z2009-05-12T03:54:52ZNegribu. Negribu, negribu, negribu vairs tā. Mīdīties tava sliekšņa priekšā, skaitīt pēdējās kapeikas, pretīgas manu zilo lūpu dēļ. Negribu šaubīties, vai nogalināt un vai pirkt tos pēdējos ziedus tev. Iemiegt starp plakstiņiem. Sabāzt lūpās, zobos. Par daudz. Mitros vaigos, peļķu apšļakstītos. Vienā minūtē izsviest, pazaudēt, aprakt. <br /><br />Ziedus nepirkšu. Ziedus audzēšu. Par tavu dzīvību. Prom. No acīm, no sirds. Gurnus griezīšu, matus cirpšu. Tu neesi tu, un es neesmu es. Tu zini, ka neesam.urn:lj:klab.lv:atom1:fleetfox:208842009-03-10T06:13:002009-03-10T06:13:002009-05-12T03:55:03Z2009-05-12T03:55:03ZAtkal nāku, un atkal viņš stāv, vecajiem, raupjajiem pirkstiem stāstot par viņa sapņiem. Ar tiem viņš mēģina attaisīt durvis, bet trīc taču un neklausa. Es nesaprotu, vai man iet, vai man skriet, jo zinu, kā ir man ar pirkstiem. Pieskaries un salauz. Bet es atkal tur stāvu, turu durvis, acis aizšūtas ar sniegpārslām. Rokas nejūtīgas. Rokas cirkā kā spēļu figūriņas. Un viņš atkal stāsta, kā jau vairākus gadus gaida kādu auto.. Saka, ka ies vakarā paskatīties atkal - zin jau, ka neatbrauks, bet, kamēr tu gaidi, kamēr to spēj, tu mazliet esi. Viņš ieiet atpakaļ, es klusām aizveru durvis, un bālais skatiens ieurbjas grīdā.
<br>Durvis aizveras, viņš skatās tām cauri, bet man nav spēka.
<br><br>Klīst tur, kur laternas neiedegas.<br><br><span style="font-style: italic;">Atkāpies no manis. Nedod man sevi. Ej uz manām mājām. </span><br>urn:lj:klab.lv:atom1:fleetfox:205762009-03-08T09:37:002009-03-08T09:37:002009-05-12T03:55:13Z2009-05-12T03:55:13ZSadziedētas sirdis, paceltas no netīra sniega. Ieskandinam pavasari ar Merilinas Monro tējas tasītēm. Cauri pirkstiem izdurtas skujas. Un tabletes. Pārāk daudz un citādi var, bet negrib. <br>Un, ja reiz jābrauc atpakaļ svešumā, tikai ar tablešu dienasgrāmatām pie sāniem. <span style="font-style: italic;">Tūlīt, tūlīt, cilvēk, būs jau pāri.. Tu mums neesi vājš, tev ir aukstas asinis, un tu naktīs slēdz ciet durvis. </span><br><br>Mums visiem arvien ir gari mati, mūsu ugunskuri, naktis ar debesīm, pirksti, kas berzējas pret augumiem un ģitāru. Un mūsu laime. Cik skumja un garlaicīga es sev liekos, atceroties sauli, bet, pie velna, kāpēc tad mēs, mīļie, esam tie, kas prot izdzēst ēnas? Kāpēc? <br>urn:lj:klab.lv:atom1:fleetfox:199942009-03-05T12:11:002009-03-05T12:11:002009-05-12T03:55:25Z2009-05-12T03:55:25ZSalu. Viena līnija, un mēs uzvilkām salu. Tas skan. Simtiem lustru plīst. <span style="font-style: italic;">Pamodīsies, kad būs jau pavisam gaišs, un neatcerēsies, kas sāpēja tik ļoti. </span>Es gribu, lai tas būtu beidzies jau tad, kad sākās. Nomests korķis. Nirvana - Where Did You Sleep Last Night. Izlīst nesaslaukāmais. Ja ar mani viss kārtībā, <span style="font-style: italic;">es tev neticu. </span>Viss sākās ar to, ka neticējām. Iet, bet nenāk.<br>urn:lj:klab.lv:atom1:fleetfox:198022009-03-05T10:49:002009-03-05T10:49:002009-05-12T03:55:36Z2009-05-12T03:55:36ZVisapkārt neapmīļotas lietas. Un neapmīļoti cilvēki. <br><br><span style="font-style: italic;">Back down to earth, back down to earth</span>. <br>urn:lj:klab.lv:atom1:fleetfox:186432009-03-04T14:00:002009-03-04T14:00:002009-05-12T03:55:51Z2009-05-12T03:55:51Z
<p style="font-style: italic;" class="MsoNormal">No tavas sejas nobirušo pelnu saslaucītājs. Tevis aizmirsto
sīko domu uzlasītājs.<o:p></o:p></p>
<p class="MsoNormal"><o:p>&nbsp;</o:p><span style="font-style: italic;">Tu ej aizvien tālāk uz nākotni. Es eju uz tavu pagātni.
Rietošā saule velk tavu ēnu aizvien dziļāk manī, bet es nepagriežos un neskatos
uz tevi.</span> /R. Berzinskis/</p><p class="MsoNormal"><br></p><p class="MsoNormal">Šodien neviens nedzied. Leduspuķes smaida, sasodīts.
</p><p class="MsoNormal"><span style="" lang="LV">„Vai mēs tagad
esam draugi?”</span></p><p class="MsoNormal"><span style="" lang="LV"> „Nedomāju vis. Es tikai tevi mīlu.”</span></p><p class="MsoNormal"><br></p><p class="MsoNormal"><img src="http://i253.photobucket.com/albums/hh79/pekausiitis/300.png"><br><span style="" lang="LV"><o:p></o:p></span></p>