...Happiness only real when shared...

Sun, 06 May 2012 21:40:13 GMT

man ir kauns atzīties, ka man tieši šobrīd tik ļoti gribētos ieritināties mammai klēpī un vnk paraudāt, jo jūtos tik vientuļi un noilgojusies pēc mājām un ir arī bail par dažām muļķībām.....
lielā dzīve, huh.
ko tik neteiksi....

Mon, 02 Apr 2012 14:43:06 GMT

jūtos nokļuvusi ļoti sliktā punktā savā dzīvē. šodien galīgi galvā viss nav labi.
brrr

Sat, 21 Jan 2012 23:18:46 GMT

nupat sakāpa atkal asariņa.
es ceru, ka neesmu tāda vienīgā, kurai tik bieži liekas, ka lielākā daļa foršo lietu notiek ar citiem. ne ar mani.
un brīžiem dzīve tik ļoti steidzas, ka bail paliek. tā itkā tu stāvētu uz vietas, bet viss cits vnk trauktos tev garām. bet es gribu būt tā, kas traucas visam pāri! nezinu aiz bailēm vai kā. vispār sapratu, ka daudzas lietas dzīvē, cilvēks vnk dara aiz kaut kādam bailēm. bailēm nebūt laimīgam, bailēm būt bez mājas, ģimenes, draugiem, naudas.... bailes bīda to pasauli uz priekšu. vai arī tieši otrādi - paniski centieni saglabāt to relatīvo līdzsvaru. a da figviņzin.
bet cik daudz tad mēs vispār daram no tām lietām, ko mums tiešām gribas? vai mums vispār atliek tam laika?

Tue, 27 Dec 2011 19:25:41 GMT

sen te nebiju ierakstīju neko. un sen arī nebija vajadzības. bet tagad sastresojos. aaaa kāpēc kāpēc kāpēc es uzrakstīju to vēstuli. aaaaaaaaaaaaaa

Mon, 05 Sep 2011 16:00:04 GMT

nekad nebūtu iedomājusies, ka mūzika un seriāli [ ! ] man liks justies kā mājās :D

Tue, 30 Aug 2011 19:29:16 GMT

zināju, bet tomēr nebiju sagatavojusies, ka būs tik grūti.
nekad vēl dzīvē neesmu centusies tik ļoti kaut ko izturēt.
no vienas puses tas ir tieši tas, kas man ir vajadzīgs.

Tue, 30 Aug 2011 19:05:00 GMT

Gribu zināt, kas rakstīja komentāru zem tā viena mana posta!

Mon, 01 Aug 2011 20:55:16 GMT

Vajadzēja paiet visiem šiem gadiem, lai es beidzot saprastu, ka vēl nekad tā īsti neesmu bijusi gatava attiecībām. nu ja nu vienīgi to vienu reizīti...... bet arī. velns viņu zina.

Fri, 29 Jul 2011 20:46:35 GMT

sen neko neesmu te ierakstījusi. tik tāpēc, ka vismaz mēnešu 2 viss ir bijis kaut cik mierīgi. nu tas tā - salīdzinoši.
aj bet tagad jau viss pa vecam. pat nav vērts pieminēt. ir dažas lietas, kas nekad nemainās manī.

Mon, 20 Jun 2011 21:58:51 GMT

ilgojos, ilgojos, ilgojos.... cik var ilgoties???

Sun, 19 Jun 2011 21:45:25 GMT

Tik daudz domu šodien galvā.... nemiers, nemiers, NEMIERS atkal! heeeeelllppp!!!!!

Mon, 13 Jun 2011 20:24:09 GMT

nekā jauna, bet.... gribas jau atzīmēt atkal tādas lietas. cik dīvaini ātri kādreiz tuvi cilvēki kļūst tik ļoti sveši....

bet citādi... kā būtu, ja es tagad tā vnk apprecētos? :)

Mon, 30 May 2011 19:36:45 GMT

visus ārstus būšu izstaigājusi :D un sāk likties, ka būšu vnk jukusi :D
nēnu šis tas jau tajās analīzēs ir. bet saliekot kopā manas zināšanas, man sanāk, ka viss ir daudzmaz normāli :D tad jau redzēs kā daktere to interpretēs.
Bet mani māc aizdomas, ka tik vien varēšu kā tikai savu smadzeni ārstēt un nekādas astmas man nav.
sviests. :D

Sun, 15 May 2011 17:38:32 GMT

izbļāvos uz mammu un mani beidza žņaugt. burvīgi. ja tik vien klepus no tā arī pārietu.
vai tad, ja es vienu reizi esmu tā izdusmojusies, vai tas nozīmē, ka esmu iemācījusies to darīt? bļinc. vnk tas viss ir psihi. noriebies.

Sun, 15 May 2011 15:27:03 GMT

Tas ir normāli, ka man visu dienu liekas, ka es smoku? kaklā visu laiku ne ta īsti tā sajūta, ka kamols būtu, ne ta īsti, ka žņaugtu..... kkas pa vidam. bet visu laiku sajūta, ka tūlīt, tūlīt nevarēšu ievilkt elpu. briesmīgi. nupat pat izraudājos par šito.
un nekādi nevaru saprast to iemeslu. kāpēc ir tāda trauksme. nēnu ir jau tā, ka pa nedēļu ir daudz ko izdarīt.... varbūt bail visu nepaspēt? nu ir jau. bet kaut kā nevaru salikt kopā ar to šodienas sajūtu.

itkā nav uztraukuma dīvainā kārtā arī par rītdienas eksāmenu. ir pilnīgs pofigs kkā..... iesāku mācīties tikai šodien. līdz vakaram būšu paspējusi visu īso konspektu izlasīt tik vienu reizi. cerams, ar to pietiks. kaut kā nespēju vairāk par to satraukties.

pagājušonedēļ veiskmīgi tiku līdz saviem ģeo-50. Vakardien mazajā veloģeotūrē savācu vēl 5. vajadzētu tuvāko nedēļu laikā tikt līdz 100. kaut kā baigi esmu slinkojusi šitos gadus. parāk maz ir sanācis. ir pienācis laiks šito visu tā pa nopietno iesākt :) tik vēl pietrūktu tāds normāls gps. bet gan jau izdosies uldi piedabūt biežāk kopā tā kā vakar... :)
nu un sākot ar rītdienu man beidzot būs pašai savs ritenis. pa ilgiem laikiem. tāds prieciņš. nevaru vien sagaidīt. :)

Wed, 11 May 2011 20:43:28 GMT

oj, nē nē nē nē!!!! tas viss joprojām ir pārāk sāpīgi... vēl ne. vēl ir jāpaiet laiciņam. šodien sliktā diena. bet rīt jau būs labāk atkal.

pārmācījusies

Wed, 04 May 2011 22:42:36 GMT

Vispār.... baigie mēsli visu laiku tai manā dienasgrāmatā!
Gribu sākt rakstīt par kaut ko skaistu. par labām un jaukām lietām.
varētu taču arī šeit atstāt kādu liecību par labām dienām un skaistiem laikiem. un vnk skaistām ikdienišķām lietām. un ne tik ikdienišķām....
Bet laikam tomēr manī ir kaut kāds skopums. jo to labo atstāju tik savai realitātei. un pavisam skopi nedalos tajā visā ar savām virtuālajām dienasgrāmatas lapām....

labunakti.

stulbās situācijas

Wed, 04 May 2011 11:18:15 GMT

Aizvedu tēti tusēties pie draugiem. un atpakaļceļā aizdomājos par tām stulbajām situācijam. Taisni tad, kad tu tāda gandrīz vai treniņtērpā, nemazgātiem matiem, neuzkrāsojusies tjip "izskrien uz 5 min", lai piemēram aizvestu vecākus kkur, tur priekšā noteikti vienmēr ir jābūt kādam smukam puisēnam :D nu un tādos brīžos gribas fiksi uzbāzt galvā kapuci un evakuēties :D nu un tā jau nekad negadās, kad jūties lieliski un izskaties apburoši :D itkā jau tādi mazsvarīgi sīkumi, bet tādas stulbas situācijas. nav jau pirmā reize :D un ir jau zināms ievas vājums uz puisēniem..... :P

Sun, 01 May 2011 20:41:50 GMT

Ir viena slikta lieta itunes un gan jau arī citām mūzikspēlējošām progām...
Tad, kad tu uzliec kādu smuku dziesmu, pēc viņas noteikti ir jāieslēdzas kaut kam, ko tu negribi tai brīdī klausīties. un tas kaut kā sabojā to foršās dziesmas mirkli :D

savā ziņā...

Sun, 01 May 2011 16:54:33 GMT

... sāku justies labi savā vientulībā.

:/

Šodienas paciente

Fri, 29 Apr 2011 13:31:59 GMT

Es noteikti neesot no zemes. Es esot no visuma valdniekiem.
Un Atis ir Saules dēls, kurš aprecēšot zemes meitu :)
Viņa ir fantastisks cilvēks. Kaut visiem pasaule liktos tik skaista un krāsaina kā viņai... Tik ļoti jūt cilvēkus, viņu raksturu un sajūtas....
Viņas jūtīgums viņu gan ir novedis pilnīgā psiho.... Bet kādu dzeju viņa raksta! vienreizēji! goda vārds! Domāju, ka tikšanās ar šo dāmui bija tik tiešām vērtīga mums visiem.

Thu, 28 Apr 2011 19:17:53 GMT

Nevaru saprast kā es šodien jūtos. ir kaut kā jocīgi. no vienas puses viss ir ļoti ok, bet no otras.....
Nupat saraudājos pie bon jovi - i'll be there for you. Joprojām smagi emocionāla. vienīgais, ko varu pateikt.
Šobrīd ir tā, ka nesaprotu, ko domāju, ko jūtu, ko runāju. kur beidzas prāts, kur sajūtas un emocijas.... viss svārstās no viena gala uz otru lielā amplitūdā.
tad gribu vienu, tad atkal uznāk kkādas bailes vai riebums un negribas neko.
Un visu laiku iekšā trauksme un sajūta, ka kaut kas ir jādara. ka kaut ko noteikti esmu aizmirsusi. sajūta, ka netikšu ar visu galā. nu kā no grāmatas.
Man pietrūkst Santas. Tāda sajūta pēdējas dienas. Lai nu cik stulbi viss nebūtu sanācis. Tā nu tas ir. nezinu, ko te vairāk komentēt.
Un tad vēl visam pa vidu cepos par to, ka joprojām par daudz runāju. lai ar cenšos noizolēties, šodien sanāca par daudz izrunāties skolā grupasbiedriem. nu un kāda velna pēc man vajadzēja to visu runāt? tā vien sanāk atkal, ka izskatos iedomīga un, ka iedomājos nez ko sev piedēvēt.... un tas viss izklausās tik neitcami un izdomāti no malas. man pašai noteikti arī tā liktos no malas. nez. nu tik tas, ka esmu iemācījusies runāt par tām lietām. lielākoties jau tik tāpēc, ka mani tāpat nesaprot un īsti jau tā līdz galam nemaz neklausās. nemaz nerunājot par to, ka mani varētu uztvert nopietni. pēdējā laikā ironija ir mans labs draugs. Bet tā arī ir vieglāk dzīvot. nu ja.
Un tā jocīgā sajūta, ka esmu no visa aizbēgusi un iemācījusies nedomāt par atsevišķām lietām. pat sajūta tāda, ka cenšos sevi piespiest par to domāt, bet kaut kā... laikam būšu iemācījusies kaut ko sevī notrulināt. Brīžiem liekas, ka vajadzētu padzert ripiņas. bet no otras puses atkal nē, jo ir sajūta, ka tūliņ, tūliņ es atmodīšos un viss atrisināsies.
aj varbūt tiešām man jābeidz sev piedēvēt visādas diagnozes [cik nu realitāte, cik nu izdomājumi]. Galu galā tāpat es joprojām nesaprotu, kas ir īsts un kas ne. kas esmu es pati un kas ir vnk izdomājums.

Wed, 27 Apr 2011 16:45:55 GMT

whaaaa.... kā lai atslēdzas no tās visas elles mājās :(
ir tik smagi. cenšos nedomāt. Bet trauksme paliek. iepriekšējo nakti negulēju. un pēctam šodien sekoja tematiska nodarbība psihiatrijas ciklā. kā vienmēr lieliski.
Tagad derētu sarīties trankvilizatorus un vnk aizmigt. vajadzēja tomēr parunāt ar pasniedzēju. varbūt iedotu kko, ko ierīt vismaz uz pāris dienām.
nu nu... un arī galvassāpes laikam ir klāt.

Wed, 20 Apr 2011 14:08:53 GMT

nu ja. vecāki šķiras.
nezinu kāpēc, bet es nespēju pārvarēt dusmas, kas man ir pret mammu. nezinu kāpēc šobrīd tik ļoti pret viņu vienu. zinu, ka ne viens, ne otrs nav perfekts.
un kāda te nu vairs mācīšanās rītdienas eksāmenam.
tas viss mani lauž.
un beigās sanāk tā, ka es arī aizlaidīšos. septembrī, bet tomēr. sava veida aizbēgšana laikam sanāks.
un kāds tur brīnums, ka pati vairs neticu nekam skaistam.

un šonedēļ pirmo reizi jūtu, [nevis tikai apzinos, ka tā vajadzētu], ka es pilnīgi noteikti nespēju iesaistīties nekādās attiecībās. jā, es gribētu, lai man būtu kāds blakus. bet galvā ir tāds juceklis, ka laikam ir pienācis laiks man tā pamatīgi to visu salikt pa plauktiņiem, bez glābšanās attiecībās, kurās tāpat es nespēju justies laimīga, jo nespēju justies laimīga pati ar sevi.

Tue, 19 Apr 2011 09:37:57 GMT

PJ Harvey ir mans pēdējā laika labākais atklājums. nice.