Te nu bija mani prieki par skriešanu gar jūru. Nekad vairs nebraukšu viena!!!!
Protams, šodien pie jūras nebija neviena paša cilvēka. Tik vien puspliks bomzis, kas izdomāja, ka viņam ir mani jāizseko!
pārbijo ne pa jokam. Nāca šis gar jūras krastu man klāt. Es fiksi kāpās. un tad skatos - šis jau ar jau no citas puses kāpās un blenž uz mani un atkal nāk uz manu pusi. tad nu man izdevās mežā kkā nozust un jau atkal izlīdu jūras krastā, lai tiktu līdz savam ceļam, kur jāiet laukā. Nu vo. Bet bail bija ne pa jokam. Domāju, ka šis vēl uzradīsies kkur mežā. un diezgan tālu ta bija līdz mašīnai jāiet.... minūtes 10. un es viena pati mežā.
nu jā. un es tev zvanīju. jo man bija bail. Un tieši šajā reizē tu izdomāji necelt. vot draudzība.
|