...Happiness only real when shared...
|
|||||||||
| Monday, February 22nd, 2010 |
|
||||
|
Atkal jau bijušas trakas dienas manas brīvdienas. un ne tikai. Sākot jau ar 4dienu un beidzot ar šodienu.... vāks. nesaprotu kā es vēl spēju loģiski domāt. 4dienas vakars bija jauks. un sasodīti jauks. Tāpēc vien 5dien no rīta cēlos ar smaidu. Lai ar slima. 5dienas vakara ballīte nebija tik laba kā es biju cerējusi. Un nevaru nekādi atrast vainīgo. zinu tik to, ka nenormāli piedzēros un 6dien visu dienu joprojām acu priekšā rādījās mēģenītes ar šotiņiem..... Bet tai vakarā bija daudz emociju. nenormāli daudz. un kkur iestājās atkusnis un kkas pārtrūka... un man nav ne jausmas kā tas turpināsies. Un 6diena...... 6diena....... pat tas, ka bija jāceļas uz darbu 7dienā, nespēja nozagt smaidu. Un man ir tāds prieks, ka man ir manas meitenes. Beidzot. Tik lieliski. Beidzot nav sajūtas, ka man nav kur iet, kad ir slikti. Es zinu, ka ir. Tagad ir :) kkas ir manī atvēries. gribētos jau domāt, ka dzīvē atkal sākas kāds jauns posms. bet bail man tā domāt. Un bail man ir ļauties sajūtām, jūtām..... tik ļoti bail.... es jūku prātā no tiem jā un nē manā galvā.... Jo tik viegli viss pagriežas uz otru pusi. gluži kā mētājot monētu no vienas uz otru pusi. Bail, ka atkal viss nesametās otrādi. un tad atkal.... un atkal... nebeidzams riņķa dancis. bail bail bail..... Gribēju ierakstīt tādu sakarīgu ierakstu. bet redz kas sanāca..... |
||||
|
|
|
||
|
Es aizmirsu uzrakstīt par vakardienas aizkustinošāko momentu darbā..... mums vakar babyboxā atnesa bērniņu.... akdievs es neticēju, ka jelkad būšu klāt brīdī, kad kāda mamma atteiksies no bērniņa.... tik smuka meitenīte.... tik smuki saģērbta.... vnk.... akdievs... es izkusu... turēju viņu rokās...... tas ir tik skumji, ka no tādiem eņģelīšiem kāds vispār spēj atteikties..... ja man kāds ļautu tad es uzreiz jau būtu pieteikusies adoptēt viņu. bet man jau neviens nedotu. nja. |
||
|
|
...Happiness only real when shared...
|
|||||||||||