Ir labi, kad tu esi blakām.... Bet kad neesi... es atkal atceros visu. man sāp. bet tā jau vienmēr ar mani. dzīvoju pastāvīgās slāpēs pēc mūžīgas mīlestības, kuru cenšos dabūt tur, kur viņu nevar... un sāpes, sāpes, sāpes.
liekos tik garlaicīga. sev un citiem. pat draugi ar mani nekontaktējas. nevienam jau nav laika. esmu slikts draugs. jo es jau arī nerūpējos par to, lai kādam vispār būtu interese man pazvanīt. nevienam nezvanu. lielākoties gan tapēc, ka negribu kļūt par apgrūtinājumu vēl kādam cilvēkam. tāpat jau pietiek. bet ir daži bez kuriem iztikt nevar.
|