Šitā dziesma man nezkādēļ šausmīgi daudz atgādina.... tādas spilgtas atmiņas. spēcīgas pat precīzāk būtu teikt. ar tādām spēcīgām emocijām.
šodien pirmo reizi pa ilgiem laikiem tik nopietni klausījos lekcijā, lai arī austiņā skanēja šitā dziesma. baigi saskumu. sagribējās raudāt. tad atkal saņēmos. pārgāja. un atkal uznāca. un pārgāja... un tā visu dienu.
jūtos tik šausmīgi vientuļi.
un šodien propedeitikā staigājot pa pulmonoloģijas nodaļas palātām man palika slikti. skrēju lejā no tā 6. stāva cik vien ātri varēju... tirpa kājas un rokas un likās, ka pietrūks gaisa un filma pārtrūks. bet paspēju. fū. šitā nav laba diena.
brīvdienās tik šausmīgi mācījos, ka vakar sāpēja acis. bet jēga? pfff.... sūda 4 pat. anatomijā. laikam tomēr neesmu sevišķi gudra.
|