...Happiness only real when shared...
|
Friday, June 19th, 2009 |
|
||||
Es kkā pēdējā laikā domāju, ka sāku saprast tās meitenes, kas sāk satikties ar tiem pieaugušajiem večiem... viņi vnk zin, kas sievietei ir vajadzīgs! nevis visi šitiem puisīši [tiešām savādāk to nevar nosaukt]. Pēkšņi pār mani apziņa, ka man arī vajag vecāku vīrieti, nevaru izturēt tos puisīšus. nēnu viņi ir jauki utml, bet manliekas liela daļa nekad nav spējīgi dot, to ko sievietei vajag. un latvijā vispār ir deficīts šajā ziņā. Nu jā un tad liela daļa puisīšu arī nāk tādi - eh šeit es esmu, es esmu boss un esmu tik superīgs, ka tev ir paveicies, ka es tev esmu. Nu nahuj jūs tādi vajadzīgi neesat! Nepietiek ar to, ka jūs esat. nu nepietiek. Aj nu labi. par šito viss. atkal veselība kkādus gļukus taisa. pamodos ar baigām neciešamām galvassāpēm. tjip iegāju vēl mazliet pagulēt. tagad ir labāk. bet nevarēju izkāpt no gultas! gribēju pacelt kāju - neklausa vnk!!! un rokām tas pats. takā paralizēta būtu :/ šausmīgi. joprojām viss tirpst. visi šodien velk uz kkurieni. itkā labi. bet šodien kkā neko nevelk.... gribētos jau tagad braukt uz laukiem, atrast labu sarunbiedru, pastaigāties pa latgales foršajiem laukiem.... uztaisīt šausmīggaršīgas pusdienas un turpat pie ezera ārā viņas ēst.... un tad atlikušo dienas daļu vnk neko nedarīt, gulšņāt runāties. tik nepiepildāmi šodienai. bet ceru, ka 7diena sevi attaisnos. |
||||
|
...Happiness only real when shared...
|