...Happiness only real when shared...
|
|||||||||
| Tuesday, August 21st, 2007 |
|
||||
|
Kkas ar mani nav kārtībā. Kārtējo reizi. jāsaņemas. savādāk viss atkal turpina iet pa apli. un es taču pati sev apsolīju, ka šoreiz es neļaušu pašai ar savu stulbumu visu izjaukt. vnk jāsaņemas. vislaik jau cenšos. bet pēdējo nedēļu ir pilnīgs čau. Mokos ar savu mūžīgo vainas sajūtu par katru sīkumu. pirms 10 minūtēm palasīju kkādas vecas sarakstes, un ka tavu brīnumu - sakāmais pat nav mainījies! tā nevar. nu nevar nevar nevar. Un par katru sīkumu jau man asaras. mūžīgā bezspēcības sajūta un sevis žēlošana, tā vietā lai kko darītu. Nopietns motivācijas trūkums. vienmēr mani vajājis. varbūt tāpēc, ka man nekad nekas tā īsti nav trūcis. ja nu vienīgi patiesi draugi apkārt. vienmēr viena. tāda ir mana sajūta. un nav jau nemaz tik tālu no tā kā tiešām ir. Aj jāpazvana dakterītei šodien... moš varu vēl šonedēļ tikt parunāties. Un vēl pie pāris arī jāaiziet. kkā jau jāuzlabo tā situācija. Šobrīd ir tā, ka vislaik sēžu mājās un neko nedaru, bet patiesībā būtu tik daudz kas ko izdarīt. bet nevaru saņemties. [motivācija atkal?] un tā jau pāris nedēļas. nekas. visu šito nedēļu briestu. gan jau drīzumā arī nobriedīšu pavisam. bet turēt sevi grožos es sāku tieši no ši brīža. jap. un vispār mani nez kādēļ jau pāris dienas nepamet mana nelaimīguma sajūta. es tikai nezinu par ko man vajadzētu justies nelaimīgai. zinu tikai to, ka tas nopietni traucē. visvairāk attiecībās ar mīļoto manu. jo viņš gan ir mana mazā laimīte... |
||||
|
|
|
||
|
Nu vo tā.... un braukšana pa Lietuvu brīvdienās arī izjuka. heh. Bet es jau saprotu. naudiņu jau vajag. nevaru es tev neko sliktu pateikt. bet žēl jau saprotams. saskumu pavisam :( brīvdienas līdz šim vismaz bija glābiņš no tās briesmīgās nedēļas vienveidības. nu neko. vairs nekas šai vasarai... beidzās. |
||
|
|
...Happiness only real when shared...
|
|||||||||||