...Happiness only real when shared...
|
|||||||||
| Thursday, December 7th, 2006 |
|
||||
|
Nu kas tas ir! Viņš tak tiešām bija atstājis manu galvu! Bet jo vairāk runāju,jo biežāk sēžu blakus,jo vairāk aizmirstu apkārtējos cilvēkus un to ka viņš tak nav mans. Un šodien sēdēju un gandrīz, ja nepadomātu par to ko daru, iedotu roku,buču,apķertu. Es vispār nemāku aprakstīt to sajūtu. Vnk katru reizi,kad esmu ar viņu divatā ir sajūta,ka viņš ir ar mani. Esnez. Šķiet man tā nav bijis. |
||||
|
|
|
||||
|
Un runājot par otru... Nez. Nav ko pateikt. Gandrīz vai gribas atmest cerību. Netīk,ka neizrāda VISPĀR nekādas emocijas. Ne jau saistībā ar mani. A vispār. Un vispār man vajag,lai mani debesīs ceļ un uz rokām nēsā... Princese. Ar lielo P. |
||||
|
|
|
||||
| Nu domājams,ka ar divām ripiņām vajadzētu pietikt... | ||||
|
|
...Happiness only real when shared...
|
|||||||||||