Brīvdienas dīvainā kārtā tika pavadītas mājās... Vismaz esmu izdariijuusi kaut vienu noderiigu lietu prieksh skolas... un ar to ieguvu arii ko noderiigu dveeselei... kautkaa iekrita praataa shis citaats... un lika padomaat... nez... vismaz uz vienu briidi tas pieshkjiira citu noziimi manai dienai...
"Skaistums, ko nevar tālāk dāvāt, pārvēršas smagā zelta bumbā, ko turot nolīkst rokas, un drīz vien tām nav vairs spēka celties augšup un svētīt. un kā var dzīvot, ja dzīvi nevar vairs svētīt? Bet skaistums, ko tālāk dod, ir zelta putns, kas arvien atgriežas turp, no kurienes aizlidojis, un katru reizi atgriežoties,viņa spārni mirdz spožāki un tie kļuvuši it kā lielāki."
/Māra Zālīte/
Shkjiet ar sho vinja meegjinaaja pateikt, ka no dziives vajag tvert visu, ko taa dod un izjust katru mirkli it kā "ne no katras klints pluust avots un ka ne katraa saulrieta stundaa zelta putns nolaizhas uz mana pleca."
:)
|