flatus_vocis' Journal

Recent Entries

You are viewing the most recent 18 entries.

23rd September 2020

10:26pm: Izmesta un no abām pusēm apzīmēta matrača atsperes atskaņo šūpuļdziesmu - dzied elpu nospiedumi, nosēdušies līkločos, dziesmu nošu raksts darināts no miega virpuļu algoritmiem, sapņos dažreiz aizklīstot pa kaimiņu galaktikām un to eliptiskajām konstantēm - man ir jāsasveicinās ar piena ceļa tumsas oreolu (kniksis), ar kāju jāpastumj zvaigžņu putekļu disks un jāsalutē gaismas pankūkai. jāierauga debesu mandala uz istabas nolupušās sienas un ar nopūtu jāklausās čerkstošajā visuma eksploziju platē.

22nd September 2020

11:16pm: .


"Sitot mušai,
Es trāpu zālei,
Kurā puķe zied."


vārti uz bezgalību, kurā viss ir savstarpēji saistīts. to apzinoties, vairs nedari ļaunu.

ikviena rīcība, raugoties no kādas perspektīvas, ir ļaunums. nav identitātes, tikai apstākļi.

15th September 2020

10:47pm: flīzes uz okeāna grīdas darinātas no magnetizētas lavas. zemes sirds, cieta dzelzs lode, dus šķidra metāla šūpulī. šūpulis ir plašs kā jūra, plūst un sprogojas uzlādētās straumēs, tās pašas straumes aizviļņojas magnētiskajos laukos. ziemeļpols pa klusām aizsmērējas uz ziemeļiem, katru gadsimtu pieliekot soli, lai kādu dienu ar cimdotām rokām varētu sataustīt ziemeļblāzmu.

13th September 2020

10:06pm: meža izcirtumā brikšņo daudz asu dzeloņu un skrāpējošu zarplaukstu, gravu un uzkalniņu, klātesot arī žagaru kaudzēm un vairākiem vientuļiem celmiem, haotiski izkaisītām eglītēm un pār takām trūdu miegā guļošiem bluķiem, zemei pieplakušas garas, sadzeltējušas zāles, smilgas, kas šūpojas lauztās līnijās - satumstot kļūst klusāks un no krēslas iznirst pirms tam vēl nesadzirdēta skaņa, kas dūkuļo kā neredzams strautiņš un mulsina manu apjukušo prātu. izrādās, tā saulrietā dūc elektrības vadi :)
6:45pm: neko nevaru uzrakstīt, visu laiku pieķeru, ka caur mani runā kāda balss, kas neesmu es. balsis ir kā stikla šķautnes, kas pa laikam iegaismojas. Ja varētu reizē apzināties tās visas, ne tikai pa vienai, katru reizi tuvredzīgi grimstot pārejošajā kā visgalīgākajā patiesībā.
 

5th September 2020

3:39pm:

3rd September 2020

7:16pm: Laika ziņas ir jaukas
Skatos tās, kur laiks pār pilsētu ir sadalīts līnijās - katrai stundai savs stabiņš ar attiecīgo raudošo/neraudošo mākonīti vai starojošo/kluso saulīti vai vēl ko citu. Visu dienu tikai mākoņi vien, nekāda lietus, bet lietum ir procentuāla iespēja uzrasties, tomeer tāda ir arī visam kam citam, piem, meteorītiem, varavīksnei vai melanholijai - viena tukša atvilktne iespējamības dainu skapī - visādam gadījumam, ja nu kas.

Tad aiz loga sāk līt un sausais mākonis ailē sāk rasināt - lietus ir kļuvis simtprocentīgs un parādījies arī nākamajā ailē - kā droši izteikts pareģojums, teju vai garantija - īpaši, ja skatās caur logu.

Raugoties stabiņos, šķiet, ka tajos tiek aprakstīti tiešie novērojumi un projekcijas, gluži kā ikdienas minējumos, no kuriem tie, kas ir ar vissacietējušāko prognozi, mēdz realizēties.

31st August 2020

3:59pm: Sešstūru kolonās sacietējusi lava, bišu šūnas un sniegpārsliņas. Vētra uz Saturna, līnijas oglekļu rāmīšos.

25th August 2020

11:11pm: delfīns uz jupitera
https://imgur.com/gallery/k56fTYa
8:07pm: Vai lietus laikā suns jūtas samircis arī no iekšpuses
7:52pm: Iestrēgu double coffee tualetē. Iekšpuses rotējošā mēlīte bija nolauzta, tās vietā palikusi maza, stūraina sakne. Lai gan tālāk bija vēl vienas durvis, sajutu, ka sakni varu satvert un pagriezt, tādējādi priecīgi iebarikādējot sevi dubultīgi. Tikai, laukā ejot, mazais heksagons iegrima sienā un to vairs nekādi nevarēja satvert. Šajā brīdī domas ieguva paātrinājumu, prātā skicējot gan cilvēku rindas, kas plūsmo iekšup no ielas, kratot savas salijušās metālskeletu medūzas, gan no nez kurienes uzradušos avārijas brigādi ar atplesto lāča rīkli, milzīgām bārdām un ieplestām acīm, domīgi ceļot durvis laukā no eņģēm.
Spiedu rokturi un klauvēju, raidot signālus ārpasaulei, līdz izdzirdēju kāda vīrieša balsi otrpus durvīm, sakot, ka tur laikam iekšā esot kāda persona. Pēc neilga mirkļa mani izlaida ārā avārijas brigāde (darbinieks ar gariem, melniem matiem un miniatūru bārdu), visas tuvākās sejas izskatījās ļoti atplaukušas un viņš teica, ka nekas tāds līdz šim neesot atgadījies. Varbūt man būtu bijis kauns - ja vien nejustos tik līksmi par atpestīšanu.

24th August 2020

9:32pm: Šis pelēkais zilonis ar ļaunu skatienu, melnu kabaču degunu un sprunguļu kājām ir Putina labā roka.
9:29pm: Šis sentimentālais pļēgurs tiek uzlādēts ar ğeotermālo enerğiju.
9:10pm: Šī maska ir metināta ar ultraskaņu.

23rd August 2020

8:26pm: Ja mūsu dvēseles ir divas,

tās divas ir kā cirkuļdvīņi,

un tavējā ir stingrais balsts, uz vietas stāv,

bet tomēr kust, ja sakust otrs.

Un, lai ar' paliek viducī, kad biedrs aizslīd projām,

tas pieliecas un modri seko līdzi,

un izslejās, kad otrs pārnāk mājās.

Tā arī tu man esi drošais centrs, kad loku lokiem man ir jāstaigā:

tavs stingrums manu apli iezīmē,

un atved atpakaļ pie sākotnes.

16th August 2020

10:23pm: kur dievs novilka pirmo līniju
10:17pm: "A man is walking down the street. At a certain moment, he tries to recall something, but the recollection escapes him. Automatically, he slows down. Meanwhile, a person who wants to forget a disagreeable incident he has just lived through starts unconsciously to speed up his pace, as if he were trying to distance himself from a thing still too close to him in time. In existential mathematics that experience takes the form of two basic equations: The degree of slowness is directly proportional to the intensity of memory; the degree of speed is directly proportional to the intensity of forgetting."

13th August 2020

4:09pm: Eko
]]Mazs ir eņģelis, kas var nostāvēt uz adatas smailes. Mazs ir pols, kas ir lodes nekustīgais punkts.
Maza ir dzirkstele un ūdenszāle un akmens drumsla. Mazs ir embrijs, acs zīlīte un veltņakauls.
Mazas ir skudras un blusas, sinepju sēkliņa un maizes drupata. Maza ir sešpadsmitdaļloksnes formāta grāmata.
Mazs ir peļu ģenerālis Psihakapss karā pret Vardēm un no skudrām dzimušie Mirmidonieši[[
Powered by Sviesta Ciba