Ražas laikā sajūta ir pat mazliet līdzīga Jāņu nakts burvībai. Visu dienu šņāc kombaini un traktori saceļ putekļus uz ceļiem. Vīri apstājas tikai uz mirkli. Izdzer pa alum un uzsmēķē, lai pietiktu spara strādāt līdz tumsai. Sievas uz lauka vakaros nes maizītes un tālumā rūc kaltes. Uh kā smaržo nopļautā labība. Kā tā šņāc birstot piekabēs un apcirkņos. Un man ir tā laime ko tādu piedzīvot. Būt tajā iekšā. Arī man tiek ar mīlestību gatavotas maizītes un pa kādam aukstam alum vakarā, pilni bikšu atloki graudu un siena smarža...

Bet tagad siltu tēju un fiksi uz jumta. Zvaigžņu lietus nāk. Jāsaņem spēkus. Kūlšana vel nav galā. :)