Sarkana saule kā vīns. Smarža pirms negaisa un pat kaijas pieklusušas. Tā smaržo sākums, tikai kam? Gribu lai šonakt ducina un zibeņo. Lai aizskalo visu.
Laiks ir tik neapturams. Un tas mazās, tikko plaukstošās lapas. Gribu pavasarim nospiest stop pogu. Gribu lai visu laiku mostas kas jauns.