Skaņa
22 January 2010 @ 10:40 pm
Pirmā daļa.  
Laikam beidzot esmu nobriedis un saņēmies uzrakstīt par mūziku un albumiem, kas mani ietekmējuši, atstājuši savas pēdas un visādi citādi pavadījuši mani līdz pat šodienai manā muzikālajā ceļojumā. Takā darbs to visu apkopot ir diezgan apjomīgs, sadalīšu to vairākās daļās. Paldies Elīnai par pamudinājumu.

Pirmā daļa.

Sākās vis pavisam nejauši....

The Offspring - Ixnay on the Hombre
The Offspring - Ixnay on The Hombre

Bērnībā, kad pārsvarā man bija pieejamas kasetes visu pirms tiku ievilināts rokmūzikas/pankroka lauciņā. Sākās vis ar kādu kaseti, kuras noformējumā bija varen daudz kaulu :)
Tās bija The Offspring ceturtais studijas albums Ixnay on the Hombre. Greizīgas ģitāras skaņas. Dumpinieciskie teksti (kuriem gan toreiz nepievērsu īpašu uzmanību)ieveda mani rokmūzikas pasaulē. Burtiski ierāva. Kopā ar bērnības dragiem daudz nebija jādomā ar ko lai pārstāv sevi skolas popielā. Un tā mēs tur lēkājām pa skatuvi kopā ar young_heart un vel pārējiem, tā laika draugiem, ar paštaisītām ģitārām. Kā tagad atceros savu blondo pussaplūkāto parūku, jo protams nebiju pat redzējis, kā izpildītāji izskatās. Neatceros cik man bija gadu. Varbūt young_heart atceras? Atceros vēlāk jau tiku pie leģendārā Offspring ieraksta Smash un vel pats iegādājos Americana. Traks laiks tas bija. Pirmie aliņi un cigaretes.

Nirvana - Bleach
Bleach

Pa to pašu ceļu līdz manām rokām nonāca melnbalta kasete. Satrauktu sirdi to atvēru ("Urā. Kaut kas jauns.") Un ieliku savā atskaņotājā. Pirmais spēriens pa manām ausīm bija Blew. Sākumā man tas bija par niknu, bet tad vel nenojautu, ka turpmāk Kobeins pavadīs mani tālākos gadus lidz pat šodienai.Kā tagad atceros, ka kasete pie manis sabija vien pāris dienu, jo man nepatika. Es drīz vien to atdevu, bet kaut kas iekšā mani tirdija rakt dziļāk. Un es tiku pie dažādiem mājās ierakstītiem un pārrakstītiem gabaliem kasetēs. Protams pirmais mani paņēma Smels Like Teen Spirit, Rape Me utt. Taču es nemaz nenojautu ka Kurts nav vairs starp dzīvajiem. Vēlāk man nāca apskaidrība un turpmākos gadus es ar tajā laikā sev tuvu draugu vācam visu ko vien varējam par Nirvana un Kobeinu. Bija dzimis grunger. Turpmākie gadi aizritēja grunge zīmē.
Bet kāpēc tieši šis albums? Šodien kad noklausos visu viņu albumus no A līdz Z es saprotu, ka man tuvākie ir In Utero un šis, bet šodienas noskaņojums ir par labu minētajai platei. Neviena grupa mani nav ietekmējusi un pavadījusi tik daudz kā Kobeins un viņa trijotne.

Nine Inch Nails - Downward Spiral
the Downward Spiral

Reizēm sajutos pārāk aprobežots. Lielais brālis internets tajā laikā bija daudz daudz lēnāks un nebūt tik bagāts ar informāciju. Un ja arī bija, tad mūsu, bieži vien, ar alu pilnajiem prātiem nepietika sapratnes kārtīgi pameklēt Nirvana. Un mēs kolekcionējām ko vien varējām skanošā un skatāmā formātā par Kobeinu. Bet es biju noguris no vienveidības un kaut kādos mistiskos veidos manās rokās ieripoja augstāk minētais ripulis. Sākuma likās ka kāds slikti spēlē Depeche Mode stila mūziku, bet jo tālāk un vairak grimu šajā industriālajā un trakajā vājprātā (tā man to toreiz gribējās definēt), jo vairāk to iemīlēju. Man nav ko lieki piebilst Vislabāk to šo CD raksturo vienas manas klasesbiedrenes izteiciens - "Tas nav disks. Tas ir Dievs." Un manā dzīvē bija ienākusi elektronikas deva....


Ja nu kāds tika tik tālu....turpinājums sekos......
 
 
Griežas: Nine Inch Nails - Self Destruct