Šorīt jūra bija tik vilinoša. Baltie ledus gabali, kuri nesteidzīgi attālinājās no krasta, aicināja sev līdzi - tumši zilajā, gandrīz melnajā ūdenī. Sarkana saule man aiz muguras un staru rotaļas ar tabakas dūmiem. No rīta tā bija milzīgs miera un klusuma iemiesojums, tikai kaut kur tuvu apvārsnim, kāds kuģis laida skaidrajās debesīs savu dūmu strēli, kura pacēlās kā stabs pretī dzidrajām debesīm. Es neatceros, kad pēdējo reiz redzēju ko tik skaistu. Sniegam gurkstot zem kājām es devos sākt savu dienas apli.

Skaists rīts, viss kluss un mierīgs
Jūs nepazīt
Saulei atveriet vārtus
Tumsa lai nīkst