Kad es sperdams sniegu, pie sevis bubinādams gāju pa ceļu un nolādēju sabiedriskā transporta reformu - man blakus apstājās tumšs auto un vīrietis laipni piedāvāja aizvest. Es pat nepajautājis īsti uz kurieni, bet piekritu. Viņš tikai nosmējās un mēs sākām braukt. Tā nu es laimīgā kārtā nokļuvu Rīgā, kaut gan man vajadzēja pretējā virzienā.
It kā jau mēs paši veidojam savas dzīves un dienas, bet reizēm kāds to spēj pārveidot un nu šoreiz paldies tam cilvēkam, kurš manu dienu pārveidoja par kaut ko mazliet labāku.
Paldies tiem kas nepabrauc garām cilvēkiem uz Dieva aizmirstiem ceļiem, kuri nezinātājam izskatās pēc ceļiem uz nekurieni.