Kapitālisms kož ar saviem asajiem zobiem. Pēc piektdienas izmisuma iestājies neliels miers, bet tomēr. Dīvainā pasaulē mēs dzīvojam. To ka jaunus darbinieks pieņemt nealkst neviens uzņēmums es saprotu, bet ja piedāvājas pastrādāt bez darba algas, turklāt ar rokām kas neaug no pakaļas, tu tomēr tiec pasūtīts uz vietu kur ķeizars kājām iet. Rodas jautājums, kur slēpjas motīvs? Kurš gan atteiktos no bezmaksas darbaspēka? Lai nu kā - ir pasaulē atsaucīgi un izpalīdzīgi cilvēki. Tomēr kādam esmu vajadzīgs. Paldies mīļajiem par atbalstu meklējumos un manos manāmas panikas brīžos.