29. Jūnijs 2009

• 29.6.09 21:07
• Ledusskapī saldējas zemeņu torte. Gandrīz tā pati, kuras dēļ ierosināja lietu pret e-lietu ministri. Tikai es to apēdīšu mierīgu sirdi. Par personiskajiem līdzekļiem, tā sacīt. Pie mums viss ir likumīgi un godīgi pret tautu un valsti.
  
  Masu medijos joprojām turpinās tēma par M.Džeksona dzīvi. Ja viņš nebūtu nomiris, vai tad tik ļoti tagad vai tālākā nākotnē analizētu viņa biogrāfiju, ciešanas, slavu, hītus utt.? Viņam nekad neesot bijusi privātā dzīve, toties viņam bija daudz talanta. Tam visam ir tāda sēru pieskaņa, bet patiesībā šobrīd visā pasaulē cilvēki žēlo sevi, nevis Maiklu Džeksonu - jo viņiem radusies sajūta, ka ir kārtējo reizi kas atņemts viņu dzīvēs. Tas ir EGOISMS, no kura ļoti iesaka atbrīvoties kabalisti. Jo vairāk es kabalā iedziļinos, jo vairāk es to aptveru.
  
  Līdzīgi varētu būt ar Viktoru Coju bijušajās PSRS republikās - sava laika varonis, ideāls, kas iemiesoja sevī padomju (vēl domāt un justspējīgā) cilvēka slēptākās un režīma nomāktās jūtas - būt iekšēji brīvam, justies brīvi, dzīvot, kā gribas. Neatkarību un alternatīvo domāšanu. Brīvību just un domāt galu galā. Paskatieties kaut vai filmu ar viņu galvenajā lomā - "Adata". Tāpēc viņa dziesmas un mūzika un nāve līdz šai dienai neatstāj vienaldzīgus viņa fanus. Dziesmas un klipus gribas skatīties atkal un atkal. Tāpēc arī, ka viņa dziesmu teksti ir aktuāli vēl šobaltdien - kaut vai šis (tulkojums - mans):
  "Parādiet man cilvēkus, kas ir pārliecināti par rītdienu..."
  "Divus tūkstošus gadu - karš. Karš bez īpašiem iemesliem. Karš - jaunajiem, līdzeklis pret grumbām..."
  "Un mēs zinām, ka tā ir bijis vienmēr. Kuru liktenis vairāk mīlējis, kurš - dzīvo pēc citiem likumiem, un kuram - NOMIRT JAUNAM.
  Viņš neatceras vārdu "jā" un vārdu "nē", viņš neko neatceras vārdu pasaulē, un ir spējīgs aizsniegties līdz zvaigznēm, neuzskatot to par sapni,
  un nokrist zem nokaitētas zvaigznes, vārdā Saule..."
  
  Ne velti Renāte Ļitvinova ir nosaukusi Viktoru Coju un Zemfiru par vienīgajiem talantīgākajiem mūziķiem visā milzīgajā krievu (aptuveni 80 miljonu) estrādē.
  
  Es laikam esmu viduvējība, es neesmu ģeniāla. Stāsta, ka ģēnijs ir tas, kurā iemiesojusies un izpaužas visu iepriekšējo paaudžu informācija. DNS kods. Patiesībā mēs visi nesam sevī savu senču kodus, tikai ne katram ir dots un lemts to "nolasīt". Bet, ja Tu tam kodam tiec klāt, Tu par savu dzīvi visu varēsi saprast. Es ceru, ka man vienā vai citā veidā, bet izdosies izpētīt savus gēnus, kaut daļēji. Esmu ceļā uz to.
  
• 0 rakstair doma