28. Decembris 2008

• 28.12.08 19:27
• "...mīlestība nepastāv tāpēc, lai turpinātu cilvēci. Pietiek uzmest vienu skatienu cilvēcei, lai pārliecinātos, ka cilvēce, tāpat kā dzīvnieku pasaule, lieliski vairojas bez jebkādas mīlestības, pateicoties vienīgi fizioloģiskajam instinktam. Visās sabiedrībās, visās kultūrās mīlestība un laulība eksistēja atsevišķi, saplūstot vienā tikai vienīgi retos un labvēlīgos apstākļos. Nemaz nerunājot par to, ka daudzās kultūrās mīlestība kā laulības nosacījums ir vienkārši aizliegta, un šī aizlieguma nodrošināšanai līgavainim un līgavai nav tiesību satikt vienam otru līdz kāzām. Mīlestība bieži bēg no laulības, mīlestība smok laulībā, un par kādu vairošanos var būt runa homoerotiskā mīlestībā? Tradicionālā sabiedrība nelabvēlīgi izturas pret tādu mīlestību, un tāpat arī pret visiem "dīvainajiem" mīlestības veidiem, piemēram, mīlestība pret priekšmetiem (to uzreiz dēvē par fetišismu un uzskata par kaut ko ne pārāk veselīgu), pret dzīvniekiem, pret mākslu, visbeidzot pret Dievu. Iemīlējies cilvēks uzvedas antisociāli, pārkāpj uzstādīto tabu, izjauc ģimenes, sagādā sāpes nevainīgiem bērniem, nogalina, izbeidz dzīvi pašnāvībā, pakļaujoties miljoniem reižu aprakstītajai, bet joprojām neizskaidrojamai vajadzībai rīkoties tieši tā un ne citādāk."
  /Tatjana Tolstaja, "Mīlestība un jūra", personiskais tulkojums/
  
  
  Bravo, Tatjana Tolstaja, beidzot pēc tik ilgiem gadiem atrodas ģeniālas atbildes uz tik vienkāršiem jautājumiem!
  
• 2 rakstair doma