filla

Kaut es būtu zinājusi,
Kur aug mans arājiņš,-
Es tam būtu nonesusi
Medū ceptu plācenīti.

"Jo katru reiz, ja sievietes dzīvē atveras viena atvilkne, otra aizslēdzas. Mēs, vīrieši, šai jautājumā esam galīgi nevarīgi. Sievietes taču tik lieliski prot savus noslēpumus no vienas lādes pārvietot otrā un pie tam izskatīties tik nevainīgas. Cīņa ar sievietēm būtu bez kādām izredzēm uz uzvaru - jo viņas slēpšanā daudz veiklākas kā mēs, vīrieši, mūsu apmātībā spētu kļūt un palikt laimīgi."
(Ferencs Molnārs "Aizslēgtā atvilkne" [Pēdējā Brīdī 05.06.1935])

Laikam jau manī tomēr nav budistu miera un kristieša vispārējās mīlestības...šodien pie mājas izmests kaķēns, skaidri redzams, ka bijis mājas - draudzīgs, mīļš, iet līdzi kāpņu telpā utt., turklāt uzradās kā no zila gaisa... Tad nu gribētos tam kretīnam, kurš ir pametis šo jauko, nevainīgo un pilnīgi neaizsargāto radījumu, pašam likt uz ielas padzīvot! Nesaprotu, nesaprotu, nesaprotu un pat negribu saprast! Nu kā var kaut ko tādu izdarī?! :(((

...ir, ir, maģiskā nakts...gaisā skurbums...prāts uz nerātnībām nesas...lūpas slēgtus vārdus mina (klusi, klusi, tas nevienam nav jādzird, tas ir tikai man, tikai sev, tikai...)...

...īsa bija Jāņu nakte par visāmi naksniņām...

„Jā, nogalināt vīrieti nav nemaz tik sarežģīti, kā jūs domājat. Kad grib iegūt sievieti, vienmēr nogalina vīrieti. Tikai es nogalinot lietoju zobenu, kas man aiz jostas, bet jūs, to darot, zobenu nelietojat, jūs nogalināt ar varu, nogalināt ar naudu un reizēm nogalināt gluži vienkārši – pat ar glaimojošiem un lišķīgiem vārdiem. Asinis, protams, netiek izlietas, vīrietis turpina lieliski dzīvot – un tomēr viņš ir nogalināts. Un, ja sāktu domāt, kā vaina smagāka, tad diez vai varētu noskaidrot, kas ļaunāks – es vai jūs.”
(Rjūnoske Akutagava)

Nu ko, agrāk vai vēlāk, bet te nu es esmu...