| Jānis (#2) |
[Jan. 28th, 2004|09:08 am] |
Labrīt!
Uzrakstīšu par attiecībām. Šoreiz tas nebūs par mīlestību, mīlēšanos, vai ko tamlīdzīgu - vienkārši mazliet par cilvēku savstarpējām attiecībām.
Pamatskolas gados (lai neradītu precīzu priekšstatu par manu vecumu, teikšu tikai - tas bija labu laiciņu atpakaļ) mācījos ar puiku vārdā Jānis vienā klasē. Šeit, mazliet atvirzoties no tēmas, piebildīšu pāris lietas. Pirmkārt, es mācījos ļoti labā skolā - vienā no labākajām Rīgā. Otrkārt, cilvēku vārdus es savos ierakstos tomēr mazliet pamainīšu un īstos nerakstīšu. Turpinot - Jānis bija no tiem "kreisajiem" tipiņiem - viņš kāvās, "šefoja", jau pīpēja, dzēra u.tml. Neņemos spriest, vai viņš tolaik jau nodarbojās ar seksu, bet vispār ne pārāk glīts pēc sejas bija. Nu lūk. Principā manas attiecības ar Jāni bija galvenokārt miermīlīgas, ja neskaita pāris (bet tiešām retas) saķeršanās. Lai nu kā - tomēr visai nepatīkams cilvēks. Pamatskolai nobeidzoties, mūsu ceļi šķīrās, un es par to tikai priecājos. Tagad reizēm sanāk ar viņu saskrieties uz ielas, klubos vai kā tamlīdzīgi, un mūsu attiecības ir "plats smaids, paspiest roku, apmainīties ar pāris jociņiem, atvadīties".
Nesen Jāni redzēju sapnī. Droši vien jau, ka nepelnīti, bet izgāzu uz viņu visas savas dusmas, piedraudēju sasist pa muti un sapņa nobeigumā sasitu arī. Viņš nebija priecīgs. Bet es gan. Tas notika pie kaut kādas upes, kurai bija apkārt (vai korektāk - gar krastiem slējās) sēta. Sapņa gaitā es pāris reizes tai sētai līdu pāri. Sapņu tulkotāji droši vien ir ekstāzē. Mani interesē simboli. Ko simbolizē upe, ko - sēta, ko - mute?
Filips. |
|
|
| Iepazīšanās (#1) |
[Jan. 27th, 2004|11:36 pm] |
Sveiks vai arī Sveika!
Ņemot vērā, ka ar šo tekstu es principā pirmo reizi mūžā ierakstos iekš plašākai publikai apskatāmas apskatīšanas vietas, mēģināšu neizblamēties - rakstīšu īsi. Pirmajā reizē tikai iepazīstināšos.
Esmu Filips M. (un tas ir arī mans īstais vārds un mana īstā uzvārda pirmais burts, starp citu), man ir pietiekami daudz gadu un drīz, drīz to kļūs vēl pietiekami daudzāk. Oficiāli esmu dzimis Liepājā, bet, kaut ko filtrējošā vecumā esot, šajā pilsētā tā arī neesmu bijis. Skumji, ne tā? Tad nu uzskatu sevi tagad par rīdzinieku. Mana mīļākā iela Rīgā ir Ģertrūdes iela, bet manai personai ar šo ielu reālas saistības nav. Tas notika spontāni. Es varbūt kādreiz (nākošajos ierakstos) pastāstīšu. Esmu diezgan izglītots un inteliģents. Jā, pīpēju. Varbūt ironiski, bet ne Filipu Morisu. Pīpēju tumši zilo Bārkliju. Pirms tam - brūno. Iztikai uzpērku un pārdodu alumīnija lūžņus. Uz papīriem neskatos, tāpēc sanāk, ka nereti tas nav pārlieku legāli. Bet par skolotāju mani nepaņēma, tāpēc nekas cits neatlika. Alumīnijs mani vienmēr ir interesējis. Iespējams, neesi par to nekad tā domājis, bet alumīnijs ir viens interesants metāls. Runājot par metālu - mūzika man vispār nepatīk. Strādāju klusumā. Guļu ilgi un mostos negribīgi. Kad pamostos, negribīgi strādāju (pērku un pārdodu alumīniju). Īstenībā cilvēki par zemu novērtē alumīniju. Uznāca lielais miegs.. Iešu tagad gulēt, lai rīt varētu negribīgi celties. Arlabunakti!
Filips.
P.S. Pieļauju - vērīgākais lasītājs pamanīja, ka rakstu ne jau gluži kā iesācējs - plašs vārdu krājums, korekta gramatika un saistošs teksta saturs. Jā, šis nav mans pirmais "blogs". Proti, esmu jau ar pieredzi. Mans pirmais blogs bija MS Wordā (kā Webpage) taisīts un (tiesa gan) glabājās uz lokālā cietā diska (un tikai). To es pēc katra ieraksta parādīju brālim, divreiz arī māsai un pa reizei abiem vecākiem (mamma laikam redzēja pār plecu vēl vienu papildus reizi - bet tad viņa nezināja, kas tas ir, tāpēc tas neskaitās). |
|
|