| Raudu un asaru cehs |
Nov. 14th, 2011|04:10 am |
Tāda stunda kā četri naktī būtu ar likumu jāizsvītro no diennakts. Tieši tajā ir visniknākās bezmiega mokas un absolūta pārliecība, ka esmu visdumjākā, visresnākā un visnožēlojamākā būtne (un "with too many cats"), kas jebkad ir nospiedusi šīs planētas virsmu. Nevaru glābties pat iedomās, ka citi arī ir dumji vai pat dumjāki, jo ir pilnīgi skaidrs, ka ar viņiem ir kā montīpaitonu skečā par village idiots. Katrs piedzēries āksts, kas krogā dauza mēbeles un apkārtesošos, noteikti mājās pārrodoties, nopurinās kā samircis suns un izlasa kādu Kanta sējumiņu no vāka līdz vākam, katrs Delfu u.tml. komentētājs patiesībā lieliski orientējas kritiskajā domāšanā, katrs no mūsu politikas grimstošā kuģa apkalpes patiesībā ir lādzīgs un altruistisks cilvēks, kas aizraujas ar gandrīz nevainojamu sonetu sacerēšanu un vismaz pusi algas atdod, lai uzturētu veselu Āfrikas ciematu. Tikai es viena tāds kraupis un lēvurs; ne man kas bijis, ne būs, phe.
|
|