| Apkures sezona |
Oct. 5th, 2011|10:58 pm |
Es aukstumā bojājos. Saprotu lāčus, kuri saēdas odziņas un iet gulēt. Labprāt darītu tāpat. Šodien izvedu velosipēdu uz līkumiņu, lai nu viņš vēl nesadomājas ņemt piemēru no lāčiem, un sapratu, ka ar hipsteršalles sakārtojumu "kovbojs iet laupīt banku" vien nepietiek, vajadzīgs nākamais līmenis - "godīga arābu sieviete". Ņemot vērā, ka godigas arābu sievietes ansamblis man skapī kā reiz mētājas, varētu tam vēl pa virsu uzvilkt atstarojošo vesti un pārbiedēt vēlīno skrējienu cienītājus un automašīnu vadītājus līdz nāvei. Bet vispār man joprojām grūti pierast pie pilsēteles sportiskās aktivitātes līmeņa - piemēram, ieraugot pa nomaļu ieliņu dzenamies trauslu blondīni, kurai pakaļ naski rikšo ducīgs pusmūža vīrs, man joprojām jāsamulst uz brīdi, pirms saprotu, ka viņi taču tikai uztur fizisko formu, re, sporta tērpi pat mugurā. Agrāk, bērnībā, tādu lietu šeit tik daudz neatceros manījusi, varbūt tāpēc, ka tad mitinājos dzīvokļnamos, un tur jau vienīgais novērojamais sports mēdz būt puišeļi ar bumbu un kaimiņi, kas iznes miskasti, pa ceļam uzpīpējot.
Beidzot ir iedarbināts radiators, un laikam manas domas uz to reaģē līdzīgi kā šokolāde. Izkūst un aizplūst, pirms paspēju kam pieķerties. |
|