| Violets |
Sep. 23rd, 2011|06:50 pm |
Tajā vienatnes/vientulības/un visa, kas pa vidu lietā vienīgais patiešām traucējošais ir visi tie iekšējie monologi, uzmācīgi un neaizdzenami. Jo nav jau nekas nepatīkams mierīgi vienatnē lasīt Šekspīru/krāmēt malku/[...], bez visādām pļāpām un intrigām un citām muļķībām, kas varētu jaukties pa vidu, bet tad, kad noliekot viegli miegainu galvu uz spilvena vakarā, aizmigt nav iespējams vēl stundām, jo jāklausās, kā galvā brēkā gan tiesnesis, gan zvērinātie, gan bende piedevām. Tad sanāk tikai tāda drudžaina pārlēkāšana no vienas nodarbes uz otru, mieru nekad nerodot.
Varbūt tieši naksnīgi vientulīgi klejojumi pa pilsēteles tumšākajiem stūriem un pārmērīga ļaušanās visam šim melodrāmas sīrupam izārstēs, varbūt mani apēdīs kāds no vietējiem Bāskervilu suņiem, un arī tas būs risinājums.
|
|