| Balts |
Sep. 10th, 2011|01:08 pm |
Pēc pagājušās nedēļnogales ciemiņu ieplūduma sekas jūtamas visu nedēļu - katru dienu vien gaileņu ēdieni (un vēl visas nav likvidētas), saaukstēšanās un pat ērce kaut kur mežā bija sadabūta manas asinis padzerties. Bet vispār jau ir jauki, ka cilvēki pārvar vilciengrūtības un atbrauc, paldies tiem klātesošajiem, kas bija to skaitā.
Un tā nu visu nedēļu nācās sevi ārstēt. Bija reiz redzēta tāda filma Pleasantville, kura sākās melnbalta un pamazām iekrāsojās, bet man notika otrādi - no ekrānā vērojamajām melnbaltajām filmām visi citi slimojamie aksesuāri sāka iegūt līdzīgus toņus - gultasveļa, slimnieka formastērps, trīs ārstējošie kaķi un draudīgais pilnmēness aiz loga. Šķita, ka sākšu aiz sevis atstāt melnbaltu sliedi, kad vakar soļoju uz veikalu pēc vīna, šokolādes un citām dāvanām vientuļai sievietei, tomēr tā nenotika.
Toties veikalā pārdevēja, kā jau pārdevējai pienākas, aizdomīgi prasīdama pēc personu apliecinošā dokumenta, to arī sagaidīja, tad laikam samulsa, pietuvināja apakšžokli tam rajonam, kur jāatrodas dekoltē un teica, kā saka pūce - "hūūū!", pēc tam sākdama smieties un taisnoties, ka nevarot jau no skata pateikt. Tas savukārt samulsināja mani, jo gluži astoņdesmit jau nu arī vēl man nav. Tad savus gulbju kaklus staipīt sāka arī rinda, un es saplivināju spārnus, paņēmu knābī smēķi un lidoju mājās. (Piedodiet par šo putnu balli.)
Tur savu tetrapakas vīniņu pārvērtu iekšķīgi lietojamā produktā, savārot par karstvīnu, un lieliski pavadīju vakaru ar Koeniem - Barton Fink un Blood Simple. Tas laikam bija diezgan jumtrāvīgi, jo pēc tam redzēju sapni, kurā mana bērnības labākā draudzene apprecējās ar autobusa šoferi, kas mani bija vedis pie viņas. Bet autobuss vispār bija liels balts lauva ar mīkstām ķepām, uz kura man bija jāsēž, kamēr šoferis ar velosipēdu minās blakus. Tad mazā dzīvoklītī dzērām kāzas - draudzene baltā kleitā, lauva, es un citi, līdz ieradās barga policija un vēlējās pie manis atrast narkotiskas vielas, un es teicu, ka šis ir tikai sapnis un tāpēc man tādu vielu nemaz nav un nevar būt. Pamodos no kaķa lēkāšanas pa mani.
Kā var noprast no visas šīs garās pļāpāšanas (sapņu atstāsti, padomā tik!), pēkšņi jūtos vientulīgi. Šāda sajūta sen nebija grauzusi. Tāpēc - prom no pilsēteles, uz Balto nakti, turpināt justies vientulīgi plašākā sabiedrībā.
|
|