| Ķēķa pusē |
Jul. 16th, 2014|11:45 pm |
Sabiedriskās ēdināšanas vasaras ir adrenalīna trieciendeva. Tā kā pēc būtības un sūtības esmu adrenalīna džankijs, tas man der. Virtuve vasarā ar katru dienu arvien vairāk rusificējas. Ik pēc minūtes tiek izkliegtas vai katla vākā klusiņām iemurminātas frāzes dižajā Puškina, Tolstoja un Dostojevska valodā, vien gan tieši tās frāzes, kuras šie kungi savā daiļradē ir izlaiduši. Lūdzupaldies un laipnās sejas aktivizējas vien izejot klientu galā, mūspusē sejas kūst, gan rakņājoties pa rīsu tvaicējamo katlu ar pavārnīcu, gan dīdoties gar plīti un skaitot sīpolu cepamos buramvārdus, gan staipot daudzkilogramīgas kastes pa noliktavu. Virtuve pārvēršas par Augeja staļļiem, bet pusdienlaika vidū uzkuļas PVD un saka, ka viss smuki, akli laikam. Skan sešdesmito popdziesmas, un mēs dejojam, mēs dziedam, mēs neizduram acis nevienam apmeklētājam ar dakšiņu, jo visas dakšiņas tāpat ir netīras, nevienam taču nav laika. Atkal. Nosprāgst saldētava, atnāk pašvaldības policija pārbaudīt licences, mēs kliedzam, ka tūdaļ vemsim no noguruma. Tad mums no kaimiņu bulku bodes atnes desmit kilogramus saldējuma. Visi priecājas kā bērni, priekšniece pēc tam stāsta šefam: "The kids were so happy when I brought ice cream today," I scream you scream we all scream for ice cream, un mēs esam kids, mēs esam paštaisīta dysfunctional family, visi pēc darba sēž, piekožas, raud, smejas, mums taču netrūkst vielas asarām, skat, vienai dzemdes kakla vēža sākumstadija, vienai krūtīs deviņi audzēji, sadosies rociņās un brauks uz Gaiļezeru, viena ņem brīvdienu un brauc uz vectēva bērēm, kamēr mamma slimnīcā ar krūts vēzi, vienai tēvam Alcheimers, divi trešdienās pie psihoterapeita un vakaros mainās antidepresantu stāstiņiem, salauztas sirdis visās malās, mūs apskaustu jebkurš meksikāņu seriālu scenāriju autors. Bet mēs smaidām un lūdzupaldies, un lūdzupaldies. Un smiekliem vielas arī netrūkst, kokosriekstu piens iešļācas ģīmī, kad zupu taisu, bet mani sauc darīt ko citu, un brēcu pretī, ka noslaucīšu spermu no sejas un tūdaļ skriešu, savukārt Zaķītis atklāj, ka nevajag pēc zaļo čili griešanas uzreiz iet mainīt tamponu, tiek novilkti krūšturi un pakārti ģērbtuvē naivā, mīlīgā kristiešu kolēģa biedēšanai.
A hard day's night, every night. |
|