| Saldējuma kiosks |
May. 12th, 2011|01:33 pm |
|
Vajag steidzīgi mazpilsēteles mieru, kas smaržo pēc tikko izžautas veļas. Nav nevienas domas, kas neizskatītos pēc pārrauta un mazliet sačervelēta dzijas pavediena. Gribu piecelties pirms saullēkta un vērot, kā puķes plaukst, ēst brokastis zem ābeles ar rasainu zāli pirkststarpās, vakaros aizmigt no noguruma, nevis no dzēruma vai lai izbēgtu no kaut kādām nejēdzīgām, žņaudzošām domām. Galva tik caura, ka derētu tikai makaronu nokāšanai. Nekā, kas interesē, nekā, ar ko dalīties. |
|