| S |
Nov. 20th, 2013|10:01 pm |
|
Mani vienmēr ir kaitinājušas sievietes, kas uzsvērti cenšas paziņot, ka viņas jau ar citām sievietēm nesaprotas un vienīgie draugi viņām ir vīrieši, un sievietes vispār principā ir dumjas un spēj runāt tikai par tamponiem un lūpukrāsām. Tomēr man nav īsti draudzeņu, tikai tādas paziņas, kas īsti un pavisam draudzenes nav, vai nu manas sasaistītības un bailīguma dēļ, vai tāpēc, ka viņām esmu vajadzīga kā kaķim otra aste, vai tādas, kas jau aizslīdējušas tālu savās dzīvēs un sastopamas tikai skolas laika fotogrāfijās un paplēnējušās atmiņās. Un man gribas ar kādu sieviešu dzimuma būtni runāt par filmām un "dzīvi" un mazdrusciņ arī par tamponiem un lūpukrāsām, bet man ar viņām vai nu ir stindzinoši bail runāt, vai nu negribas runāt. Vienīgā sieviešu sabiedrība ir darbā, kas arī drīz mani izārstēs no feminisma pavisam un galīgi, jo, ja PMS kādai ir 33 dienas mēnesī, tad, nu, tad, vediet mani tur, kur tikai XY hromosomas. |
|