| Uz-gaidīt |
Nov. 4th, 2013|09:57 pm |
Uzgaidāmās telpas parkets lieliski atspoguļoja visus uzgaidītājus, kuri savijās rakstā kā tā dēlīši un pamazām nodila, gaidot, kad tiks aizstāti ar jauniem. Kapsulas savām cilvēciskajām traģēdijām, gluži kā tās, ko pēc apmeklējuma nopirks pirmā stāva aptiekā un cerīgi vai bezcerīgi dzers. Tādu cilvēcisko traģēdiju traģisms ir tajā, ka to ir tik daudz, ka nevienam nav laika citām kā vien savējām, un bieži pat ne tām.
Blakus garderobei saļimu krēslā un raudāju par savām. Tas man tāds samērā jauns skills - raudāt, kur nu vēl publiski. Dažreiz palīdz. |
|