| Gaisma, tās triki |
Jul. 29th, 2013|03:52 pm |
Šeit, pilsētelē, pagātne velkas līdzi kā pusatlīmējies, noskretis plāksteris, un ir manā varā to noraut un izmest kopā ar drēbju un kurpju maisiem, aizslaucīt kopā ar putekļiem, kas biezā kārtā sakrājušies manā prombūtnē. Paturēt tikai svarīgāko, to, kas nav ietilpināms lietās vai vārdos.
Mēs traucamies cauri saulrieta šaurajiem gaismas leņķiem. Mēs...
Aizšķiru Heses "Sidhartu" pēdējā lappusē, ieskrienu aukstajā jūrā. Iznirstu, bez skaņas smejoties, un līdz ar ūdeni izpurinu varavīksnes no matiem.
No dārza šļūtenes varavīksnes gāžas pāri piparmētrām, pāri bazilikam, pāri aizskrejošajam kaķim.
Es atspirgstu. Gaismu laužot, rodas varavīksnes. Manas lūzuma vietas nu arī dažreiz varavīkšņu pilnas. Tāpēc jau laikam tādas bija vajadzīgas. |
|