| Ārišķības |
May. 2nd, 2013|07:51 pm |
|
E-talons beidzies, dabūju daudz skraidelēt. Pa ceļam var palūkoties uz puķītēm un visādiem tādiem sīkumiem, un palīksmoties. Nākas ievērot arī citus objektus - piemēram, visuresošos Lindex reklāmas stabus, kas, par laimi, nemudina pirkt - jo, ja jau, lūk, pat Penelope Kruza tajās kleitās (lasīt - no pensijas vecuma ļaužu viesistabas aizkariem pašūtos naktskreklos) izskatās pēc maisa, tad mirstīgajiem bez fotošopa vispār nav cerību. Es gan no reklāmām saprotu vien tik, ka esmu vairākkārt izbūrusies cauri visām Mad Men sezonām (un prātā nenāk to nožēlot, augstās kultūras cienītāji), bet man šķistu produktīvāk, ja reklāmās kādu parastāka paskata meiteni saģērbtu tā, lai izskatās apburoši, nevis klasisku daiļavu tā, ka tikai vēl priekšauta un putotāja trūka. Esmu, protams, par to, lai sievietes - un vīrieši - velk mugurā, kas vien labpatīk, tikai mēģinu izteikties par pārdošanu. Pati gan tikai iegāju Humanā un šķendēdamās uz savu vieglprātību un izšķērdību, iepirku somiņu. Ēdīšu es rīt, vīnu dzeršu šodien, tā ja.
Citudien savukārt ielūkojos skatlogā, vai mati kārtībā (nebija, protams, kārtībā) un secināju, ka izskatos pēc Kobeina - akurāt tāda Kobeina, kurš pievācis Kortnijas brunčus un lūpu krāsu. Nopūtos, ka manā divdesmitseptiņvecumā diez vai ir prātīgi čanelēt Kobeinu vai citus šādus varoņus, jo mirt pārmaiņas pēc nu galīgi negribas, pff, it kā darīt nebūtu ko. Tiešām - šodien, kamēr gāju pār pāreju kūkodama, man gandrīz uztriecās ātro mašīna. Parasti nebūtu ne silts, ne auksts, ja jau laiks uz elli, tad jau laiks. Šodien gan biju neapmierināta, mierināju sevi vienīgi ar domu, ka, ja jau kādam mani jānotriec, tad vislabāk gan laikam ātrajiem. |
|