| Ticēt, zināt, ticēt, zināt |
Mar. 30th, 2013|06:46 pm |
|
Vispār šodien biju uz mežu. Gulēju ķērpjos, priedes bēra gaismu un skujas uz sejas. Tad atgriezos dārzā un plūcu jāņogas, kurām cauri spīdēja arvien zemāk slīdošās saules paliekas. Pēc tam dejošu mēnessgaismā, sveču gaismā, smēķoglītes atblāzmā, acu gaišumā līdz pat rasai, un tad ieiešu saullēktā un pazudīšu tur mūžīgi. |
|