| "...vislabākā valoda ir vardarbības valoda" |
Feb. 6th, 2013|10:37 pm |
Satraukuma un/vai nomāktības gadījumos ir divas lietas, ko, manuprāt, varētu aprakstīt kā soothing - lēkmjveidīga spodrināšana un vardarbības piepakotas filmas. (Es patiešām neesmu sērijveida slepkava. (Es to teiktu arī tad, ja būtu, protams.)) Šobrīd pedantiskumu traucē viegla miegainība, tāpēc no senaizmirstām filmām atradu īstu bižutērijas lādīti vardarbības ziņā - Kill Bill. Pēc tās garās ainas, kur Tūrmane kapā japāņu "sliktos" (ak, sensenie bērnības laiki ar bojevikiem videokasetēs, ierunātiem ar To Krievu Balsi, kur "mūsējie" sitas ar "sliktajiem" līdz neizbēgamam triumfam!), nocirsti locekļi lido uz visām pusēm, asiņu strūklakas šļācas no kakliem, līdz visbeidzot viņi visi tur guļ uz grīdas, vārgi kustēdamies kā ar avīzi apsistu mušu bars, es sajutos tik ļoti zen, tik ļoti in my happy place, tik ļoti... ! Gan (man) eksistē divi vardarbības veidi kino - šī horeogrāfiskā, guaškrāsšķīstīgā, un tā otra, kas pavisam neomulīga un sāpīga, kā, piemēram, Straw Dogs. To otro šobrīd labāk turēt tālāk, bet pirmā, šķiet, palīdz attīrīt kādas aizsērējušas vietiņas dvēseles skursteņos.
|
|