| Phē |
Feb. 4th, 2013|05:25 pm |
Mijkrēslī vienmēr cenšos neieslēgt gaismu, cik vien ilgi iespējams. Vēroju veļasmašīnas gurdenos griezienus tik aizrautīgi kā kaķis. Būt vienai un lēnām no priekšpusdienas jau pārgājušā reibuma pāriet pēcpusdienas reibumā - lūk, vienīgā sasniedzamā laimīguma ilūzija. Tik ļoti gribas pie draudzīgām daudzvīnpudeļsarunām pateikt visu, ko šeit un nekur nespēju, un pēc tam nožēlot.
Paceļu glāzi par kaķa lāstiem, par debesīs kāpšanu, par visu, ko nožēlot skaidrā. |
|