| Slapjdraņķis |
Jan. 11th, 2013|03:26 pm |
Vakar domīgi, mugursāpoši slīdēju mājup, apkārta ar somām un maisiņiem kā mūlis, ietinusies šallē kā mūmija. Un tad pēkšņi garāmejošs vīrietis pastiepa roku un iegrābās man krūtīs. Visai bezspēcīga sajūta, jo pārsteigumā sakopot domas un reaģēt kā labāk, kā vien savā noklepotajā balstiņā izpīkstot kaut ko cenzējamu, nespēju. Žēl, ka tagad [kārtējoreiz] tāds bezalkoholiskais periods. Laikos, kad vienmēr somiņā bija kāda pudelīte, tomēr vismaz ierocis bija pie rokas. Te nu jums veselīgs dzīvesveids. Nez, kāpēc pēdējā laikā tik ļoti uzbāžas visādi kretīni uz ielas un sabiedriskajā transportā ar iepazīšanās un vēl nez kā piedāvājumiem. Dārgie kungi, ja redzat kādreiz uz ielas, īpaši tumšajā diennakts laikā, soļojam tieši tādu sievieti, par kuru visu mūžu esat sapņojuši, protieties atstāt viņu mierā, sasodīts, un nomirt vieni un nelaimīgi, kā tas cilvēkiem pienākas.
|
|