| Ložudrošība |
[Apr. 1st, 2013|11:46 pm] |
| [ | nav klusuma, jo skan |
| | Arcade Fire | ] |
Tagad apkārt tāds gaismas apvalks, no kura atlec visas tupeles un tomāti, ar ko vien kāds varētu mest. Iekšpusē ir tik pavisam gaišs, ka neko nevar redzēt, bet neko jau arī nevajag redzēt, un vārdus nevajag, jo viss tāpat ir dzirdams bez skaņas; visas sajūtas saplūst vienā gaismā, tik gaišā, ka neviens to neredz.
Kā es varēju to aizmirst? Kā es varēju to nezināt vairs?
Viss pirms "tagad" šķiet kā dejošana ar slotu, kurai piesieta no papīra izgriezta seja. Bet tie nav pareizie soļi, vajag soļus vīt pīnēs, audzēt garākus, streipulīgākus starp kupenām, soļus, kas neatstāj pēdas; ķermeņu ķekarus samest grozā un izspiest sulu vīnam, izvārtīties ķermeņos, un, līdzko tie sāk traucēt, novilkt un nomest uz grīdas, lai tad guļ, kamēr nomodā paliek tikai gaisma. Tāda gaisma, kam nevajag ne laiku, ne telpu, lai eksistētu. |
|
|