| Pēc |
[Jan. 2nd, 2013|03:51 pm] |
|
Beidzot visi tie svētki beigušies. Man kā garlaicīgai mietpilsonei ikdiena mīļāka. Ikdienā paslēpjas daudz jaukākas lietas, nekādās hronikās neierakstāmas, bet sildošākas. Savukārt visa pirmssvētku pucēšanās un plivināšanās izčākst vien tukšumā, un palieku apaukstējusies, viscaur sāpoša, gribu aizmigt un pamosties, agrākais, pusjanvārī. Pabarot un nekaitināt. |
|
|
| Pat kaķim jāsmejas |
[Jan. 2nd, 2013|11:55 pm] |
| [ | nav klusuma, jo skan |
| | The Blackwater Fever | ] |
Jaungada apņemšanās laikam tāda lieta, kas bija darāma jau mazliet agrāk - daru to pirmo reizi, tāpēc īsti nezinu. Bet galvenais, protams, ir tās publiskot, lai neizdošanās gadījumā pašas asariņām piejauktos arī citu ņirgāšanās garša. Tātad, lūk, centīšos, pirmkārt, nenonākt cietumā, psihoneiroloģiskajā slimnīcā vai morgā, otrkārt, nepieļaut paliekošas un grūti labojamas kļūdas, treškārt, negribēt visu un uzreiz, ceturtkārt, novērtēt to, kas man ir, bet arī nepārvērtēt to, piektkārt, kaut nedaudz pārstāt justies paralizētai nākotnes priekšā ar pārāk garu pagātnes asti iespiestu starp kājām. Jāatšķetina beidzot vismaz daži no tiem sapiņķerētajiem diedziņiem, kas saista domas un rokas.
|
|
|