| Zvaigznītes ap galvu |
[Dec. 7th, 2012|02:24 am] |
| [ | nav klusuma, jo skan |
| | Marilyn Monroe | ] |
Šonedēļ uz ielas gadījās gandrīz tikpat leģendāra slapstick komēdijas situācija kā mūžsenā banāna miza - divi vīrieši nesa stikla plāksni. Ieķiķinājos un ar pūlēm apvaldīju vēlmi ieskrieties un - dinkš! - mesties iekšā ar pieri.
|
|
|
| Fight the powers that be |
[Dec. 7th, 2012|05:58 pm] |
| [ | to teica balsis galvā |
| | sāku iereibt, par laimi | ] |
| [ | nav klusuma, jo skan |
| | Amanda Palmer | ] |
Vienmēr esmu bijusi diezgan brīva no visādiem viedokļiem, spriedumiem, ideoloģijām un dzīvojusi ar "lieciet taču mani mierā" attieksmi. Tomēr dažas stingras pārliecības man ir radušās un turpina ieperināties arvien spēcīgāk. Kā par nelaimi, tieši tādās jomās, kuras visvairāk apgrūtina manu saprašanos ar līdzcilvēkiem un viņu cienīšanu. Bet atteikties no tām arī nevaru, lai kā būtu mēģinājusi.
Būtu labi, ja varētu kādam, savus, piemēram, feministiskos uzskatus iedzīt ar pļauku. Bet to nevar, un kamēr tie daži uzskati, kas man piemīt, nesakrīt ar vairākuma domām, šķiet, bieži vārīšos tādos nespēcīgu dusmu brīžos, kurus nav iespējams izskaidrot citiem kā vien indoktrinētajiem, ha.
Un tā nu šī jūsu piktā feministe šobrīd sēž, tērpta mežģīņu kleitiņā, augstpapēžu zābaciņos un vēl visādos rožainos atribūtos, žāvēdama manikīru, vilks aitas kažociņā. Vienīgā atbilde, kas nāk prātā, ir piedzerties un iekrist dziļā "lieciet taču mani mierā" miegā.
|
|
|