| Fetišisms |
Mar. 30th, 2012|06:45 pm |
Tikko noskatījos Trifo La mariée était en noir - negaidīju, ka būs tik spēcīgi, tāda bildīte ar Hičkoka krītiņiem. Vispār patīk, kā cilvēki spēlējas ar svešiem krītiņiem, kā, piemēram, Vardas Le bonheur ar rokoko paleti aizslēptās feminisma spēlītes. Tie franču jaunvilnīgie īpaši paspilgtina to, kā pēc apmēram divdesmitajiem šabloni, atsauces, slikti un labi-slikti ieradumi un second-hand eksperimenti kursē no vienas pieturas uz otru. Varbūt tāpēc kino (man, man, subjektīvi, protams) šķiet tas teju spēcīgākais no mākslas veidiem, ka var noķert garāmskrienot aiz matu bantes un redzēt vēl nesen, nupat - pirms nieka gadsimta - visā jaunavībā.
|
|