| 4:25p |
Par aizbāžņiem
Lai ieliktu ausīs aizbāžņus, tie jāsaviļā tievos stiebriņos, jāiebāž ausīs un jāgaida. Gaidīšana ir vismokošākā. Viss kņud, ausīs kaut kas izplešas. Nekad nav tā ka abās ausīs vienādi. Bet pēc kāda brīža iestājas klusums. Sākumā vienā ausī, tad otrā. Visi asie trokšņi noklust un klusi žūžo fonā. Tomēr ar to viss nebeidzas. Jau pēc neilga laika pieklusinātie trokšņi sāk radīt nemieru. Krēsls ir par cietu, mugura par līku, kājas pārāk sasprindzinātas, darbs pārāk neizdevies. Jāceļas un jāstaigā apkārt. Tad jānomierinās, jāiedzer malks ūdens un atkal jāgrimst burtiņu vagās. Vai vālos? |