|
Dec. 3rd, 2003|09:59 am |
Viss sākās kad vēl pusaizmidzis stāvēju uz perona un gaidīju vilcienu, kas ierasti kavē piecas minūtes.[ Patstāvīgie šā vilciena gaidītāji pat vairs necenšas ierasties laikā.] Klāt pienāca paziņa, ko kādu laiku nebiju sastapis, jo parasti viņš neizmantoja sabiedriskā transporta pakalpojumus. Jau iepriekš biju dzirdējis, ka Matīss iestājies un studēt tagad kaut kādā Kristīgajā akadēmijā komunikāciju zinātnes. Ārēji neizmainījies, vēl joprojām platās biksēs kā jau tagad jauniešiem tas topā. Bet iekšā šamam jau pirmā pusgada laikā sabarots tik daudz visa, ka viņš kas bija pārliecināts ateists ar nosacītu sodu par vandālismu kapos, nemanāmi bet pārvēršas par vienu no tiem, kas cenšas ieskaidrot ka ir tikai viena patiesība [katrs atsevišķas sektas piekritējs gan šamo sauc savādāk]. Bet pie viņa saskatāma viena nianse – Matīsēns kļūst par ļoti labi sagatavotu, profesionālu sludinātāju, nevis par vienu no tiem lāmētajiem cilvēciņiem , kas piedāvā jums uz ielas un apstāties un parunāties.
Protams viņam vēl daudz jāmācās un arī viņa pasniedzējiem daudz „jāskalo” Matīsam smadzenes. Kaut gan ne par to ir runa vai viņam skalo vai ne, bet gan par to perfekti izstrādāto stratēģiju kā tas tiek paveikts. Kas tas par Dievu, kurš skalo smadzenes lai cilvēks viņu pielūgtu????? |
|