| |
[Dec. 8th, 2005|09:54 am] |
| [ | gara stavoklis |
| | diivains | ] |
gara staavoklja sabojaashana, kas gan var buut vienkaarshaak? Jaa attieciib sabojaashan... protams Jumsiim taisniib...
kuram nav gadiijies? man i, turklaatinj no kljuudaam var maaciities, bet tomeer sabojaat... turklaatinj dazhreiziit shamaas pashas atminjas ir taas kas boja, jo redz i pieredz, un tad nu labaak otreiz to nepiedziivot...
bij laiks peec makten (ne)sekmiigs lauliibs dziives, kad ariidzan paarnjeem bailes un neuzticiibas, vienkaarshaak bij jau laiciig pazinjot ka neceri, vienkaarshi baudam mirkli un dodamies taalaak, sirds nav, miilestiib iluzor, saapes vieniigais patiesais uz shiis pasaules, kas liek kusteeties pilveidoties, un ar katru soli sasniegt un paarvareet ar vien lielaaku saapju daudzumu... to laikam gudri cilveek sauktu par izturiibas/pretestiibas palielinaashanos... tikai vai tas glaab cilveeciigo kas manii bija, un ar katru dienu gaaja mazumaa? ne! tas padariija tikai liidziigu tiem, kuri dzenas,skrien pat iisti nezinot peec kaa un kaadeelj, jo par galveno ir kljuvusi skrieshana, beegshana (protams nejau vienmeer).
taadeelj vairs taa negribu kjert veeju veejdzirnavu spaarnos... labaak ir just, lai arii zinaams ka saapees, labaak ir smaidiit un raudaat, nekaa buut tam izturiigajam un zinaamaa meeraa bezjuutiigajam... lai put...
zinu ka izdaru daudz muljkjiibu, un veel vairaak pasaku, bet vieniigais attaisnojums man, tas ka gribu, lai Tu esi laimiiga, lai Tu smaidi... |
|
|